No rīta pamostos pēc sešiem un pa logu ieraugu rīta saules apspīdētas sarkanīgas Leskuna cirka kalnu galotnes. Skats ir tik skaists, ka ceļos augšā, lai to nofotografētu.
Šodienas plānā ir maršruts ar sākumu Aspe ielejā un beigām blakus esošajā Ossau ielejā. Lai to realizētu man ir paredzēts piedalīties maršruta sākuma gabalā, tad pārbraukt ar auto uz maršruta beigu punktu un iet pretī pārējiem. Aptuveni novērtējam, ka Ilzei, Benitai un Imantam ceļā būs jāpavada 8-9 stundas.
Sākam iet no Pont du Cebers pa šoseju, tad akmeņainu taku. Pēc minūtēm 15 nokļūstam mastu takas sākumā (Par mastu taku vairāk skatiet mūsu iepriekšējā ceļojuma aprakstā). Laiks ir karsts un dabūjam kārtīgi pasvīst rāpjoties augšā pa diezgan stāvo taku.
Pēc nepilnas stundas ceļā atvados no pārējiem un dodos atpakaļ. Aizbraucu uz stāvvietu pie Bios-Artigues ezera blakus esošajā Ossau ielejā. Uz augšējo stāvvietu mani nelaiž (laikam pilna), tāpēc nolieku auto akmeņainā pļavā, ko te sauc par stāvvietu. Tur jau ir kādi 50 auto un takas, kuras iet augšā uz ezeru, ir pilnas ar cilvēkiem. Laikam sācies atvaļinājuma laiks.
Izvēlos maršrutu gar Bios-Artigues ezera labo krastu un dodos augšā uz Aijo virsotni (Pic d’Ayous). Pa manu taku cits neviens neiet, tāpēc īsti neesmu pārliecināts, vai eju pareizi. Aizeju pa nepareizu taku un esmu spiests kādu kilometru nākt atpakaļ. Tad pa meža taku kāpju kalnā un tieku līdz pārejai, no kurienes var redzēt Aijo virsotni. Maršruta grāmatā ir rakstīts, ka līdz turienei ir jāiet vēl stunda. Tajā brīdī saņemu īsziņu, ka Ilze, Benita un Imants ir jau virsotnē. Ar īsziņu palīdzību ļoti trūcīga tīkla pārklājuma apstākļos sarunājam, ka dodamies lejā katrs pa savu ceļu un tiekamies lejā.
Ilze, Benita un Imants Aijo virsotnē nokļuva pēc 5 stundu iešanas divos pēcpusdienā. Augstumu starpība apmēram 1650m. Taka nebija pārāk stāva (toties zirgi tur ganās ļoti stāvās ganībās). Pa ceļam viņi satika vairākas citas kalnā kāpēju grupas, arī ģimeni, kura izmantoja somu nešanai ēzeli. Ģimene kāpa lēni, bet pamatīgi un tika līdz Aijo pārejai. Klintis arī šeit ir brūngani-violetas, bet no virsotnes lejā mani biedri kāpa pa taku gar trim skaistiem ezeriem. No dažādiem skatu punktiem labi varējām apskatīt ielejas galveno – Pic du Midi D’Ossau virsotni. Visi satikāmies neilgi pirms maršruta beigām.
