Braucam uz salas visvulkāniskāko rajonu. Pašā Piton de la Fournaise pašreiz kāpt nedrīkst, jo vulkāns ir aktīvs, izveidojies jauns neliels krāteris, kurš spļaudās un tecina lavu. Ejam skatīties, kā tas izskatās. Vislabāk to varot redzēt no Piton de Bert.
Pa ceļam izdodas mazo vulkānu redzēt, gan no diezgan liela attāluma un pret sauli. Kamēr aizejam līdz Piton de Bert, vulkāns vairs tikai mazliet dūmo, pēc tam dodas gulēt. Šim brīdim viss. Plūstošu lavu gan var vēl mazliet redzēt.
Pašreiz ir sausā sezonā, liela daļa upju ir sausas. Vismaz taciņas nav dubļainas un neslīd 🙂 . Tomēr dažus ūdenskritumus šodien atradām. Lielākais un skaistākais ir Grand Galet uz Langevinas upes. Uz augšu aiz tā upīte saucas Grand Ravine (lai interesantāk?), ejot gar to atrodam vēl pāris skaistas vietas, arī ūdenskritumus.
Forêt de Mare Longue ir saglabāts Reinjonai raksturīgais tropiskais mežs. Ir taciņa, kur pastaigāt. Daudziem kokiem pieliktas plāksnītes ar nosaukumiem. Citādi – viss atstāts kā ir – kritušie koki, utt.
Braucot gar okeānu tālāk uz austrumiem ir vairākas vietas, kuru nosaukumā ir aka – franču, angļu un arābu aka (Puits des Francais, Puits des Anglais, Puits Arabe). Apstājamies apskatīties franču aku.
Ceļamies 3-os naktī, pirms 3:30 sākam kāpt uz Piton des Neiges. To pašu dara gandrīz visi kalnu mājas iemītnieki, iznāk feins lukturīšu gājiens. Apmēram 40 min. pirms saullēkta esam virsotnē. Tur ir diezgan pavēss, mēģinām atrast kādu aizvēju. Pamazām sāk aust gaisma, pēc brīža uzlec saule. Skati nereāli forši.
Nokāpiens līdz kalnu mājai jau pa gaismu. Pēc tam brokastis un garais kāpiens lejup uz Cilaos.
Sestdien pārcēlāmies uz naktsmītni vairāk uz dienvidiem. Vakarā saimnieks atnes saimnieces svaigi pagatavotus kreolu ēdienus, kādas divas dienas par vakariņām nav pašiem jādomā 🙂 .
Svētdienas rītā braucam uz pilsētiņu Silaos (Cilaos). Jābrauc pa kanjonu, reizēm pa plauktiņu gar kalnu, caur vairākiem 1 mašīnas platuma tuneļiem , pāri šauriem tiltiņiem. Rakstīts, ka ir vairāki simti līkumu, neskaitījām, bet bija ļoti daudz. “Matadatas” ļoti īsas un viena pēc otras. Fotogrāfijās to parādīt īsti nevar.
Aiz Cilaos ir stāvvietā, no kuras sākas gājiens uz Piton des Neiges, tā ir Reinjonas un vispār Indijas okeāna augstākā virsotne (3070m). Jāuzkāpj ir vairāk kā 1700 abs. augstuma metri. Gājienu nolemjam sadalīt 2 daļās, pirmajā dienā līdz kalnu mājai, nākošajā rītā kāpsim uz virsotni, lai tur sagaidītu saullēktu. Kāpiens ir diezgan stāvs, citādi nav īpaši grūts – jākustina tik kājas un jānes sevi augšā.
12,5h plašais botāniskais dārzs Conservatoire botanique national de Mascarin atrodas Reinjonas rietumos St Lieu pilsētiņā. To izveidoja 1986. gadā uz marķīzam Šatovjē (Antoine Sosthène Armand de Châteauvieux) piederošas zemes. Publiski pieejamās dārza daļas platība ir 3h. Šeit ir apskatāmi Maskarēnu salām (Madagaskara, Maurīcija, Rodrigesa un Reinjona) endēmiski 4000 dažādu sugu augi. Iespaidīga kaktusu un palmu kolekcija, bet ne tikai.
