Easy hiking trails

Ceļamies agri. Šodien kāpjam 2910m augstajā Puigmal d’Err. Gājiens nav tāls, bet augstumu starpība tomēr 950 metru.

Taka sākas slēpošanas bāzes Planes autostāvvietā. Uz turieni braucam pa ierasto ceļu uz Mont-Louis. Kādu gabalu aiz pagrieziena uz Err ciematu ir pagrieziens uz slēpošanas bāzi Puigmal. Ceļš iet kalnā, bet tas ir plats, var braukt uz 70-80 kmh.

Atrodam stāvvietu. Jāiet sākumā pa to pašu ceļu. Pēc pāris kilometriem ceļš nogriežas, bet mēs dodamies taisni pa taku tālāk. Laiks ir saulains, bet ne karsts (tomēr 2kmvjl). Ejam uz augšu gar strautiņu, tad to šķērsojam un pa taku ejam stāvus augšā kalnā. Virsotni visu laiku var redzēt (gandrīz visu ceļu redzam arī stāvvietā atstāto auto). Uzlienam uz kalna muguras (te ir Spānijas robeža) un pa to augšā virsotnē.

Pamazām jau savelkas tumši mākoņi un pūš auksts vējš. Mākonis ir tieši blakus kalnam un kādu brīdi Spānijas pusē nekas nav redzams.

Kalna galā satiekam kādu kāpēju, kurš ir uzkāpis no Spānijas puses. Pārmijam pāris vārdu (no kurienes mēs esam, no kurienes viņš utml.). Pēc tam katrs uz savu pusi dodamies lejā. Mēs ejam nedaudz garāku gabalu pa kalna muguru, bet neatrodam taku lejā. Kāpjam lejā tāpat pa nogāzi, pa ceļam satiekam savvaļas kazu baru (kādas 15 kazas). Nedaudz sāk pilināt lietus, bet nekas nopietnāks nesākas. Citur kalnos laikam ir sliktāk, jo šur tur ir tumši lietus mākoņi un dzird pērkona grāvienus.

Atrodam savu taku, nokāpjam pa to lejā un braucam mājās.

Download file: Catalunia Puigmal d'Err.gpx

No rīta braucam uz Niagāras (Reinjonas) ūdenskritumu. Lietus sezonā tas ir tīri iespaidīgs (vismaz bildēs), bet šobrīd diezgan izsīcis.

Pēc tam pastaiga Saint Suzanne pilsētiņā pa krasta taku gar okeānu. Satiekam kaudzi ar gekoniem, dažus putnus, kuri pozēja. Pārējie tikai jautrojās.

Pēc tam uz lidostu. Uz mājām lidojam caur Maurīciju.

Download file: StSouzanne_garJuuru.gpx

Braucam uz Hell-Bourg pilsētiņu Salazie cirkā. Gar bambusiem, pēc tam pa plauktiņu gar cirka sienu kāpjam uz augšu uz Belouve. Pa ceļam atkal skaisti skati.

Vietām plauktiņš ir diezgan šaurs. Labi, ka to, cik tālu ir “leja”, neredz, jo klintis ir apaugušas ar dažādiem augiem.

Download file: Hell_Bourg.gpx

Braucām caur Salazie cirku (pa malām daudz augstu ūdenskritumu) līdz Salazie pilsētiņai, pēc tam pa ļoti līkloču ceļu līdz Mafate cirka malai. Mafate cirkā nav ceļu, to var sasniegt tikai kājām vai ar helikopteru. Cirkā ir vairāki ciematiņi, kuri atrodas uz t.s. saliņām (diezgan horizontāla pacelta vieta), starp tām ir gravas. No viena miesta uz citu ir diezgan garš gājiens ar nokāpšanu un uzkāpšanu, kaut gan taisnā līnijā attālums ir apm 1km.

Iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību, redzējām pat dažas govis (nez, kā pirmās govis tur nokļuva? 🙂 ). Agrākos laikos uz šejieni no plantācijām bēga vergi un dzīvoja brīvībā (kamēr noķēra, droši vien).

Nokāpjam vēl Salazie cirka pusē, pa pāreju tiekam Mafate. Sākotnēji iešana ir pa “plauktiņu” ar feinu skatu uz cirku. Tālāk nonākam Pleines de Tamarins – ļoti interesantā mežā.

Turpinājumā bijām vienā ciematā un otra ciemata malā. Izbaudījām nokāpšanas uz uzkāpšanas pāri gravām.

To, ko pirmajās dienās (ejot uz Grand Benare) redzējām tālu lejā pa gabalu, tagad apskatījām tuvumā.

Download file: Mafate.gpx

Šodien braucam uz mūsu trešo (un pēdējo) naktsmītni – Le Tuit-Tuit. Jānobrauc apmēram 120km – gar okeānu no Reinjonas DR līdz ZA. Salas dienvidaustrumos ir plata josla, pa kuru Piton de la Fournaise aktivitāšu periodā lava plūst uz okeānu. Nosaukumi kartē arī atbilstoši – Tunnel de lave (lavas tunelis), Brule (izdegums) de Takamaka, Cratere de 1986, Chemin (ceļš) des laves utml.

Vulkāns aktivizējas apmēram reizi gadā. Dažreiz gadās, ka izvirdums ir nopietns un lava aiztek līdz okeānam, nopostot ceļu, kas iet apkārt salai, vai arī trāpa kādam ciematam. Pēdējo reizi lava tika līdz okeānam 2007. gadā. Pašreiz tur lava jau ir daļēji apaugusi ar ķērpi, vietām jau ieviesušās nelielas papardes.

Pastaigājam nedaudz pa lavas laukiem un apskatāmies, kā izskatās lavas un okeāna satikšanās vieta. Pēc tam pabraucam nedaudz uz priekšu un iegriežamies Anse des Cascades (ūdenskritumu līcis) okeāna krastā. Te ir ne tikai ūdenskritumi, bet arī skaista palmu birzs.

Vēlāk dodamies gar okeānu tālāk uz ziemeļiem un apstājamies apskatīt Notre Dame des Laves (Lavas Svētās jaunavas) baznīcu, ko 1977. gadā gandrīz iznīcināja lavas straume. No karstuma baznīcā izcēlās ugunsgrēks, tomēr tā pilnībā nopostīta netika. Tūristi šodien var apskatīt gan baznīcu, gan lavas laukus visapkārt.