Easy hiking trails

Brauciena mērķis ir Pireneju vidus daļa – Aranas ieleja un Aigestortes nacionālais parks. Dzīvosim Viejā (Vielha) – Spānijas/Katalonijas pilsētā Pireneju ziemeļu nogāzē franču upes Garonas krastā.

Piektdiena, 2013. gada sestais septembris. Lidojam ar AirBaltic uz Barselonu. Lidojuma laikā varam no augšas apskatīt gan Alpus, gan Barselonu.

Barselonā ir +26 grādi. Paņemam autonomā baltu KIA Ceed. Braucam pa autostrādi uz Ljeidu (Lleida), tad pa mazāku ceļu uz Vieju (Vielha), kur nokļūstam apmēram trīs stundās. Drīz aiz Ljeidas sākas kalni, braucam cauri vairāk kā desmit tuneļiem. Pēdējais no tiem ir vairāk nekā piecu kilometrus garš, izbraucot caur to nokļūstam Aranas ielejā. Tā ir patiesi interesanta vieta – vienīgā Spānijai piederošā teritorija Pireneju ziemeļu nogāzē. Šeit ir Katalonijas ziemeļrietumu stūris un te runā spāniski, kataloniski un vēl divās valodās. Šeit sākas arī viena no Francijas lielākajām upēm – Garona. Līdz Viejas tuneļa atklāšanai Aranas ielejai nebija autosatiksmes ar pārējo Spāniju.

Iekārtojamies divstāvu apartamentā Garonas krastā ar lielu viesistabu un skatu uz kalniem. Vakarā staigājam pa Vieju.

Ceļojuma dienas:

Negaiss kalnos

Tuc deth Port de Vielha

Pic de Sauvegarde

Saint Bertrand de Cominges

Trīsdienu pārgājiens: Restanca

Trīsdienu pārgājiens: Montardo

Trīsdienu pārgājiens: Ventosa

Uelhs Deth Joeu un Saut deth Pish

Pic des Comalesbienes

Montgarri klosteris

Tuc dels carants

Tuc de ratera

Moljēres ezeri

Svētā Maurīcija ezeram (Estany Saint Maurici) ir jābūt īpašam, kā gan citādi tas būtu iekļuvis nacionālā parka nosaukumā (Aigestortes un Svētā Maurīcija ezera nacionālais parks). Uz ezeru var aizbraukt ar taksometru no Espotas  (Espot – apmēram 40km no Baro), kas ir viens no nacionālā parka administratīvajiem centriem (8km pa kalnu ceļu ir jābrauc gandrīz pusstundu). Var, protams, iet, arī ar kājām, bet pārmaiņas pēc izdomājam braukt ar taksometru. Espotas centrā pieturā stāv vairāki džipi, bet braukt vēl nevaram, jo ir vajadzīgi vismaz četri pasažieri. Par laimi ierodas vēl viens pāris un mēs dodamies ceļā.

Ceļojuma priekšpēdējā dienā bijām plānojuši maršrutu vienai dienai, bet laiks ir tik saulains un kalni tik skaisti, ka izdomājam nebraukt vakarā 80km atpakaļ uz viesnīcu, bet mēģināt palikt pa nakti kalnu mājā un kāpt no otras puses kalnā, kur jau bijām pirms diviem gadiem.

Braucam uz Kūru (Chur) atpakaļ pa to pašu ceļu pāri divām pārejām. Plāns ir diezgan aptuvens – uzbraukt Furkas pārejā un tad mazliet pastaigāt pa kalniem. Sameklēju mobilajā kartē 3026m augsto Furkahorn virsotni – izskatās pavisam netālu. Arī kāpt nevajag nemaz tik daudz, jo pāreja ir gandrīz 2500m augstumā. Toties neko nezinām par kāpiena sarežģītību, tāpēc skatīsimies uz vietas – iesim, cik tālu varēsim.