Braucam uz kaimiņu ciemu Rū (Le Roux). Vinnija Pūka draugu ķengurēnu tur tomēr nez vai satiksim 🙂
Uzbraucam līdz Rū pa kalnu serpentīnu un auto atstājam ciema stāvvietā turpat ceļa malā. Ejam cauri ciematam un tālāk pa maršrutu, kas iet gar vairākām vecām kapelām un seniem daļēji vai pilnīgi pamestiem kalnu ciematiem.
Mūsu viesnīca atrodas Bušetas upes krastā. Starp upi un viesnīcu ir uzbērums (droši vien domāts pilsētas pasargāšanai no pavasara paliem), tas atrodas vienā līmenī ar mūsu balkonu. Pa uzbērumu staigā cilvēki un suņi, liekas, ka no sava otrā stāva balkona varētu tos aizsniegt. Aiz pāris metrus platās Bušetas upītes ir petanka laukums, kur tiek spēlēts katru vakaru. Aiz laukuma ir šoseja, aiz tās sākas kalns – tur ir sabūvētas pāris rindas māju, aiz tām sākas kalnu pļavas. Tieši pretī mūsu logiem kalnā slīpi iet taka ar 12 krusta ceļa stacijām, kuras ved uz veco baznīcu. Vakarā baznīca un būdiņas ir skaisti izgaismotas. Šodien pa šo taku sākas mūsu pārgājiens uz Malrifa ezeriem un virsotni.
Atpūtas diena. Nekāpsim kalnā, bet dosimies apskatīt Briansonu (Briançon). Līdz tai ir jābrauc apmēram 40km pāri Izoardas kalnu pārejai (col d’Izoard). Uz Izoardas pāreju savukārt ir jābrauc caur Arvjē (Arvieux) un Brunisāru (Brunisard – tur jau bijām pirms 2 dienām).
Aiz Brunisāras sākas serpentīns uz pāreju. Gabaliņu pirms pārejas apstājamies nelielā stāvvietā diezgan mežonīgā vietā. Ceļš tālāk iet cauri kādus 50m platai, 100m augstai un ļoti stāvai nobirumu joslai. Izskatās diezgan nedroši. Paliela un jautra franču kompānija palūdz uztaisīt viņu grupas bildi. Pilnas rokas ar dažādiem foto rīkiem.
Atpūtas diena. Braucam uz Melezetas ieleju skatīties Pisas ūdenskritumu (Cascade de la Pis) un Svētās Annas ezeru (Lac Sainte-Anne).
Ūdenskritums atrodas netālu no ielejas lielākā ciemata – Ceilakas. Auto noliekam stāvvietā pāris kilometrus aiz Ceilakas pie Le Pied du Melezet. Ūdenskritums ir turpat blakus stāvvietai – ūdens krīt pa spraugu klintī – izskatās, ka kāds būtu klinti pārgriezis ar nazi un tad abas puses nedaudz atbīdījis. Skatu punkts ir kādus metrus simts no ūdenskrituma – lai tiktu tuvāk ir jārāpjas gar upīti uz augšu. Tur viss ir kā pienākas – varavīksne, slapja duša un kārtīgs ūdenskrituma troksnis 🙂 .
Braucam pa kalnu ceļu uz Briansonas pusi līdz Brunisārai (Brunissard), tur nogriežamies un pa šauru kalnu ceļu aizbraucam līdz stāvvietai. Kā jau ierasts spīd saule.
Ejam sākumā pa meža taku līdz Pra Premier ezeram (kurš daļēji ir izzudis, tikai vienā stūrī ir neliels acīmredzami mākslīgi uzturēts ezeriņš), tad pa kalnu ceļu uz augšu uz Klapeito (Clapeyto) ciematu.