Easy hiking trails

Pie Pobla de Segur pilsētas ir sarkanīgas klintis Rocs de Queralt, braucam skatīties tās. Pa ceļam apstājamies apskatīties arī Geri de la Sal pilsētiņu, kas atrodas netālu no Baro tās pašas upītes krastā. Geri de la Sal ir skaists romiešu laiku tilts, klosteris un ļoti skaistas ielu nosaukumu zīmes. 

Pobla de Segur ir parasta pilsētiņa Spānijas Pirenejos parastas ūdenskrātuves krastā 🙂 Apstājamies pie skaistas baznīcas un izstaigājam centru. Tūristu informācijas birojā kā vienu no apskates objektiem mums iesaka liķieru ražotni. Tā gan izrādās slēgta 🙁

Saule šodien mūs pieskata visu dienu – tās karstos starus var just pat stiprajā un skaļajā vējā. Skati uz apkārtējiem kalniem, Pobla de Segur un ezeru aiz tās ir lieliski.

Tālāk dodamies apskatīt Montsoras kalnu ciematu – pussabrukušu māju puduru paugura virsotnē, pēc tam pa citu taku dodamies lejā. Citu taku izvēlējāmies cerībā, ka tā novedīs mūs lejā ātrāk. Cerības šoreiz nepiepildās. Nokļūstam lejā uz šosejas vairākus ļoti garus km no auto.

Vakarā mūsu saimnieki lutina mūs ar kataloniešu hamburgeriem.

Download file: 10-03-pobla-de-Segur-r.gpx

Braucam gar Noguera Paljaresa upīti uz ziemeļiem – uz Sortu, drīz pēc tās nogriežamies uz rietumiem un braucam kalnos uz Ļesui (llessui) ciemu. Maršruts sākas aiz ciemata publiskā ceļa galā. Daļa no stāvvietas ir nožogota – izskatās, ka to izmanto, lai savāktu transportēšanai lopus. Atstājam auto pie nožogojuma un dodamies ceļā.

Šodien braucam iekšā Aigestortes parkā pa Flamisellas upes ieleju, kura atrodas uz rietumiem blakus mūsējai. Uz turieni ir jābrauc vispirms pāri kalnu pārejai uz Pobletta de Bellvei, pēc tam jau pa ieleju uz ziemeļiem – uz Kapdellu un tālāk uz Saljentes ūdenskrātuvi.

Maršruts sākas tieši no mūsu viesnīcas durvīm. Pārejam pa iekārtu koka gājēju tiltiņu pāri La Noguera Pallaresa upītei un drīz vien nokļūstam uz kalnu takas. Viesnīca atrodas apmēram 600m virs jūras līmeņa, lai tiktu līdz Malmerkatas ciemam, ir jāpakāpjas 300m augstāk un jānoiet vairāk nekā 4km pa mežiem klātām kalnu nogāzēm.

Pirenejos ieradāmies 28. septembra pēcpusdienā no Mijo (Francija), kur Ilze piedalījās nūjošanas maratonā. Mijo nokļuvām no Barselonas, bet uz Pirenejiem braucām pa maršrutu Mijo – Narbonna – Perpiņjana, tad Prades – Villenfranša de Konflenta, tālāk pie Puigcerdas iebraucām Spānijā un gar Andoras dienvidu robežu uz Sortu, un visbeidzot uz mūsu naktsmītnes vietu Baro.

Baro ir ciematiņš La Noguera Pallaresa upītes krastā. Mūsu viesnīca Alt Pirineu (augstie Pireneji) ir neliela trīsstāvu ēka šosejas malā. Šeit pavadījām 10 jaukas dienas, par ko lielā mērā ir jāpateicas mūsu saimniekiem – Silvijai un Markam.

Mūsu mērķis šoreiz ir Aigestortes un Svētā Maurīcija ezera nacionālais parks (Parc Nacional Aigüestortes i Estany de Saint Maurici) – vienīgais nacionālais parks Katalonijas teritorijā. Aigüestortes katalāņu valodā nozīmē līkumainais ūdens. Te tiešām ir daudz līkumotu kalnu upīšu, ir arī gandrīz 200 ezeru un kalni – no kuriem augstākais ir 3017m  augstais Besiberri Sud. Te dzīvo Pireneju kalnu kazas, murkšķi, sermuļi, stirnas, melnās dzilnas, parastie krustknābji, zelta ērgļi un citi zemes un gaisa iedzīvotāji.

Saites uz mūsu kalnu gājieniem. Pārsvarā tie ir vienas dienas, izņemot pēdējo – pārgājienu uz Punta Alta de Comalesbienes virsotni.

Ceļojuma dienas:

Malmerkata un Tornaforta

Montkortes un Saļjentes ezers

Kalni pie Ļesui

Maurici un Rateras ezers, Amitges adatas

Sarkanās klintis

Pie Aneto ciemata

Mont-rebei aiza

Punta Alta de Comalesbienes