Easy hiking trails

Šodien laika apstākļi mūs atkal lutina – spīd saule.

Noliekam auto Saleix ciemata sākumā. Ejam sākumā pa ceļu, tad platu taku cauri mežam. Takas malā var redzēt pamestas, pussabrukušas, sūnām apaugušas mājas. Kādreiz šeit ir bijis ciemats, tagad tas ir pilnībā pamests.

Tālāk pa pļavu kāpjam augšā uz Saleix pāreju. No pārejas pa diezgan stāvu taku uzkāpjam Pic de Girantes (augstums 2088mvjl, otrs nosaukums virsotnei – Mont Ceint). Virsotnē atstājam vēstījumu piezīmju blokā, kuru atrodam uz paaugstinājuma iestiprinātā pudelē. (Blokā bija rakstīts par kādu franču pusaudzi, kurš šeit bija uzkāpis 2. pasaules kara laikā novērot vācu armijas vienību pārvietošanos; nesen viņš virsotnē bija uzkāpis atkal 84 gadu vecumā).

No virsotnes ir lielisks skats uz apkārtējiem kalniem – Mont Valier, Pic de Troix Segneurs u.c. Mums pievienojas aitu bariņš (tās gan virsotnes neapbrīno). Lejā kāpjot atrodam takas malā guļam aitu ar tikko dzimušu baltu jēriņu blakus.

Nokāpuši lejā izstaigājam Saleix ciematu (divi ēzelīši kādā šķērsielā ļoti labi iederas pilsētiņas idillē).

Aizbraucam vēl uz Vicdessos un izstaigājam pilsētiņas veco kvartālu, pēc tam aizbraucam apskatīt turpat blakus esošo Suc ciematu. Virs galvas lēni un zemu riņķo liela kara lidmašīna. Bumbas, par laimi, nemet 🙂

Brokastīs ēdam ļoti garšīgus baltos persikus. Saimniece saka, ka tie ir no vietējiem dārziem un ka tieši šajā Francijas pusē ir persikiem vislabākais klimats – tāpēc arī tie ir tik garšīgi. Kā garšīgu apstiprinājumu teiktajam saimniece atnes vēl pāri garšīgo persiku.

Braucam uz Fuā (Foix), līst viegls lietutiņš. Fuā galvenais apskates objekts – varenā pils, jau redzama pa gabalu pilsētiņas vidū kalna galā. Uz pili rāpjamies pa pilsētiņas šaurajām ielām. Pa ceļam ieejam katedrālē, kurā pārsteigti ieraugam divas ērģeles.

Pilij (cietoksnim) ir trīs torņi. Apaļais tornis ir celts vairākus gadsimtus pēc pārējā cietokšņa reprezentācijas nolūkiem. Cietoksnī pievienojamies ekskursijai. Gide, protams, stāsta franciski. Labi, ka Ilze kaut ko saprot un nedaudz patulko arī man. Muzejā ir dažādu bruņu kolekcija, tai skaitā zirga galvas bruņas un parādes bruņas.

Braucam tālāk uz Vikdeso (Vicdessos) ieleju – Ozā (Auzat) tūrisma informācijas biroju pēc savas naktsmītnes atslēgām. Izbraucot no Fuā vēl apstājamies apskatīties Pont du Diable (velna tilts). Leģenda stāsta, ka arhitekts nolīdzis, lai velns palīdz tiltu uzbūvēt apmaiņā pret tilta pirmā šķērsotāja dvēseli. Tilts bijis gatavs vienā naktī, bet neviens nav gribējis to lietot. Tad kāds vietējais izdomājis palaist pa tiltu kaķi. Velns aiz dusmām zaudējis līdzsvaru un nogāzies bezdibenī.

Noskaidrojam, ka mēs dzīvosim ciema mērijas mājā. Uz Illier ciemu pēdējie trīs kilometri ir jābrauc augšup pa šauru līkloču kalnu ceļu. Iebraucot pa šauro vienīgo (gandrīz) ieliņu ciema centrā ieraugam savu patvērumu nākamajām divām nedēļām. Uz durvīm divstāvu mājai ir izkārtne ar lepnu uzrakstu Mairie. Vēlāk atklājam, ka patiesībā ēkai ir trīs stāvi – apakšējā stāvā var tikt no ieejas durvīm pa trepēm uz leju (vai no ārpuses to apskatīt, apejot mājai apkārt). Kalnu ciematu arhitektūrai ir savas īpatnības.

Šodienas plānā ir maršruts uz Ardiden ezeriem. Uz maršruta sākumu braucam pa kalnu ceļu caur Sazos un Grust ciemiem, tad nogriežamies uz šaurāku ceļu, kurš beigu posmā vairāk ir piemērots džipiem. Imants brauc ļoti uzmanīgi un laimīgi tiekam līdz stāvvietai.

Ejam pa stāvu kalnu taku (pa akmeņainām ganībām). Laiks ir mākoņains, brīžiem miglains. Mums piebiedrojas melns šunelis, kurš rāda ceļu. Šunelis pa ceļam paspēj arī paganīt aitas un govis (izskatās, ka ne savas), bet atkal atgriežas pie mums un vada mūs augšā kalnā.

Pamazām uzkāpjam līdz vairākiem ezeriem, beigās arī līdz lielajam Ardiden ezeram. Ir miglains un auksts, sameklējam aizvēju un ieturam launagu. Cienastu dabū arī šunelis.

Lejā dodamies pa to pašu ceļu – brīžam uznāk migla, bet zemāk jau laiks skaidrojas. Mūsu draugu Imants pierunā piebiedroties citai grupai, kura dodas kalnā.

Braucam atpakaļ uz Lucu, pa ceļam apstājamies pie Napoleona tilta un pa taku nokāpjam aizā zem tilta. No apakšas tilta augstums ir vēl iespaidīgāks.

Aizbraucam mājās, paēdam un tad dodamies pastaigā pa Lucu. Ir silts un saulains. Pilsētiņas centrā apskatām 11gs celto templiešu baznīcu, tad pāri tiltam dodamies uz kaimiņu ciemu (Esquieze-Sere) apskatīt kalna galā esošās pilsdrupas. Pirms pils šķērsojam nulles meridiānu. Tad no pils terases skatāmies uz rietumu puslodi 😉

Download file: gmt-09-ardiden.gpx

No rīta pamostos pēc sešiem un pa logu ieraugu rīta saules apspīdētas sarkanīgas Leskuna cirka kalnu galotnes. Skats ir tik skaists, ka ceļos augšā, lai to nofotografētu.

Šodienas plānā ir maršruts ar sākumu Aspe ielejā un beigām blakus esošajā Ossau ielejā. Lai to realizētu man ir paredzēts piedalīties maršruta sākuma gabalā, tad pārbraukt ar auto uz maršruta beigu punktu un iet pretī pārējiem. Aptuveni novērtējam, ka Ilzei, Benitai un Imantam ceļā būs jāpavada 8-9 stundas.

Sākam iet no Pont du Cebers pa šoseju, tad akmeņainu taku. Pēc minūtēm 15 nokļūstam mastu takas sākumā (Par mastu taku vairāk skatiet mūsu iepriekšējā ceļojuma aprakstā). Laiks ir karsts un dabūjam kārtīgi pasvīst rāpjoties augšā pa diezgan stāvo taku.

Pēc nepilnas stundas ceļā atvados no pārējiem un dodos atpakaļ. Aizbraucu uz stāvvietu pie Bios-Artigues ezera blakus esošajā Ossau ielejā. Uz augšējo stāvvietu mani nelaiž (laikam pilna), tāpēc nolieku auto akmeņainā pļavā, ko te sauc par stāvvietu. Tur jau ir kādi 50 auto un takas, kuras iet augšā uz ezeru, ir pilnas ar cilvēkiem. Laikam sācies atvaļinājuma laiks.

Izvēlos maršrutu gar Bios-Artigues ezera labo krastu un dodos augšā uz Aijo virsotni (Pic d’Ayous). Pa manu taku cits neviens neiet, tāpēc īsti neesmu pārliecināts, vai eju pareizi. Aizeju pa nepareizu taku un esmu spiests kādu kilometru nākt atpakaļ. Tad pa meža taku kāpju kalnā un tieku līdz pārejai, no kurienes var redzēt Aijo virsotni. Maršruta grāmatā ir rakstīts, ka līdz turienei ir jāiet vēl stunda. Tajā brīdī saņemu īsziņu, ka Ilze, Benita un Imants ir jau virsotnē. Ar īsziņu palīdzību ļoti trūcīga tīkla pārklājuma apstākļos sarunājam, ka dodamies lejā katrs pa savu ceļu un tiekamies lejā.

Ilze, Benita un Imants Aijo virsotnē nokļuva pēc 5 stundu iešanas divos pēcpusdienā. Augstumu starpība apmēram 1650m. Taka nebija pārāk stāva (toties zirgi tur ganās ļoti stāvās ganībās). Pa ceļam viņi satika vairākas citas kalnā kāpēju grupas, arī ģimeni, kura izmantoja somu nešanai ēzeli. Ģimene kāpa lēni, bet pamatīgi un tika līdz Aijo pārejai. Klintis arī šeit ir brūngani-violetas, bet no virsotnes lejā mani biedri kāpa pa taku gar trim skaistiem ezeriem. No dažādiem skatu punktiem labi varējām apskatīt ielejas galveno – Pic du Midi D’Ossau virsotni. Visi satikāmies neilgi pirms maršruta beigām.

Download file: Lescun-j3-Mature-Ayous.gpx

No rīta Leskuna ir mākonī. Nolemjam braukt uz Spāniju meklēt sauli. Variantu ar gājienu Francijas pusē pie Somportas tuneļa atmetam, jo tur kalni ir mākoņu pārklāti. Braucam iekšā tunelī un otrā galā izbraucam ārā saulē – neviena mākonīša. Braucam līdz Villanua, pēc tam griežamies uz rietumiem un pa šauru līkumotu kalnu ceļu aizbraucam uz Aisu. Tālāk griežamies uz Francijas pusi un aizbraucam pa ceļu līdz galam – līdz El Riguelo stāvvietai. Tur mūsu nolūkotajā vietā auto novietojam tikai ar otro piegājienu – teļš ceļa vidū pusdieno un viņa mamma negrasās iet malā. Noliekam tomēr auto un dodamies ceļā.

Sākumā ejam pa betonētu taku, tad nokļūstam līdz ganu būdai, šķērsojam strautu un jau pa stāvāku taku dodamies uz vietu, kura ceļvedī spāņu angļu valodā bija raksturota kā nelīdzena karstiska virsma (uneven carstic terrain). Virsma tiešām bija nelīdzena – šķirbainas klintis un klinšu bluķi, caur kuriem lauzāmies droši vien kādu stundu. Pēc tam atlika tikai tāds nieks, kā kādus pāris simtus metru uzrāpties Aspe virsotnē. Tur mūs gaidīja diezgan stāva akmeņaina taka un ļoti spēcīgs vējš. Virsotnē pavadījām kādu pusstundu lai atpūstos un fotografētu. Uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem saules apspīdētus Spānijas kalnus. Uz ziemeļiem mākoņus virs Francijas kalniem. Mākoņi droši vien ir aizķērušies Leskunas ciematā 🙂

Download file: Lescun-29-Aspe.gpx

Kārtīgi visu apskatījuši rāpjamies lejā.