Easy hiking trails

Laiks ir auksts un mākoņains. Braucam uz Spānijas pusi – uz pieturvietu netālu no Kanfrankas slēpošanas kūrorta. Tur pūš spēcīgs, auksts vējš. Uzvelkam visas līdzi paņemtās drēbes un dodamies ceļā. Dīvaini – bet pamazām kļūst siltāks un pa brīžam nedaudz uzspīd arī saule. Ejam uz augšu pa Canal Roya – vairākus kilometrus garu gravu, kurai abās pusēs stiepjas kalni.

Kalnu pļavās mūs sagaida murkšķu svilpošana. Dažus arī izdodas ieraudzīt. Uzkāpjam 2km augstumā, kur vajag būt Anaijeta ezeram. Ezeru neizdodas ieraudzīt (ir migla). Turpinām ceļu uz virsotni, cerot, ka tā varbūt ir virs mākoņiem. Tomēr arī virsotne ir mākonī, nekādus skaistos skatus neredzam. Kāpjot lejā no Anaijeta virsotnes ezeru tomēr ieraugām.

Kādu brīdi te kavējamies un baudām skaisto skatu. Tad ejam lejā uz auksto un vējaino (joprojām) stāvvietu. Netālu no stāvvietas kalna nogāzē ir sapulcējušās apmēram 40 maitu lijas. Skats ir iespaidīgs – ik pa brīdim kāds milzu putns paceļas un aizplanē, kāds cits nosēžas. Pulcēšanās iemeslu nevaram ieraudzīt. Cerams, ka tas nav kāds noguris kalnā kāpējs 😉

Download file: Lescun-j1-Anayet.gpx

Šodienas gājiens sākas no Espelunžeras stāvvietas netālu no Somportas tuneļa franču gala. Pēdējos 700m braucam pa zemes ceļu. Ļoti uzmanīgi, jo ceļš vietām ir ar diezgan lielām bedrēm. No stāvvietas taka uzreiz iet diezgan stāvus kalnā. Jau drīz ejam garām nelielam ūdenskritumam, pēc tam nokļūstam skaistiem ziediem pilnā kalnu pļavā. 

Pēc pāris stundām kalnu pļavā izvēlamies nepareizo taku un rāpjamies pa to kādu pusstundu līdz saprotam, ka esam nokļuvuši mūsu kalnam nepareizā pusē. Piemērotu taku uz augšu neatrodam, nākas griezties atpakaļ un iet kalnam apkārt. Klintis šeit ir savdabīgā brūngani-violetā krāsā.

Nokļuvuši pārejā 2019m augstumā nedaudz atpūšamies un tad jau pa Spānijas pusi uzkāpjam 2258 metrus augstajā Gabardajas virsotnē (Le Pic de Gabardaille). Te pūš spēcīgs vējš, bet tas netraucē baudīt skaistos skatus. Atpazīstam arī Aspe virsotni, kur bijām uzkāpuši vakar. Ļoti skaists ir Estaens ezers (Lac d’Estaens). Izrādās, ka guļus stāvoklī no vēja var labi paslēpties 🙂

Lejā kāpjam pa otru pusi. Īsto taku neatrodam, nokāpjam tāpat – pa taisno. Tas izvēršas par nervus kutinošu piedzīvojumu, jo vairāk nekā stundu rāpjamies lejā pa stāvu nogāzi, kur vairākas reizes ar grūtībām atrodam virzienu, pa kuru var turpināt ceļu cilvēka cienīgā veidā 🙂

Kad beidzot nokļūstam līdz iezīmētai takai, esam tiešām priecīgi.

Download file: Lescun-30-Gabardaille.gpx

Braucam cauri 8,5km garajam Somportas tunelim uz Kanfranku (Canfranc) Spānijā. Kanfranka atrodas tikai dažus kilometrus aiz Somportas tuneļa spāņu gala. Maršruta sākuma daļā ejam stundu pa meža taku un ceļu, tad kādas divdesmit minūtes kāpjam ziedošiem mežrozīšu krūmiem pilnā pakalnā. Uzkāpjam līdz ganu būdai un tālāk pa akmeņainu gropi kāpjam uz alu.

Alu Ilze ierauga tikai tad, kad pieiet tai gandrīz klāt. Alas ieeja ir paslēpusies aiz klints (2050m virs jūras līmeņa) . No alas nāk aukstums kā no ledusskapja. Uzģērbjam siltas drēbes, uzliekam lukturīšus un dodamies alā iekšā. Jāiet uzmanīgi, jo starp klinšu bluķiem ir ledus. Izstaigājam alu kādu 100m dziļumā. Tālāk nelienam – ir auksts, tumšs un ala ir pilna klinšu bluķiem.

Atpakaļ dodamies pa to pašu ceļu. Pa ceļam pamanām kalnu kazas. un vēlreiz izbaudām mežrozīšu pakalna skaistumu. Benita atceļā salasa pelašķu ziedus tējai. Uz mūsu naktsmītnes terases vakarā parādās šķīvis ar skaistu pelašķu un āboliņu ziedu kompozīciju 🙂

Download file: Lescun-28-Lecherines.gpx

No rīta laiks ir lielisks – saule, lēns vējš, silts. Pošamies pirmajā kalnu gājienā.

Ar auto nobraucam kādus 5km līdz stāvvietai. Esam ieplānojuši noiet vienu apli kalnos uz Ansaberes ezeru. Tomēr pa ceļam izdomājam izmantot lielisko laiku lai uzkāptu Ansaberes virsotnē. Virsotne atrodas uz robežas ar Spāniju, tās augstums 2360m. Augstumu starpība – apmēram 1400m.

Virsotnē uzkāpjam diezgan noguruši. Visgrūtākie ir pēdējie 200m no pārejas. Virsotnē atpūšamies un vērojam, kā blakus esošajā klinšu stabā kāpj divi alpīnisti. Klinšu stabs atrodas pavisam tuvu virsotnei – starp mums ir pāris desmit metru plats bezdibenis. Staba augstums varētu būt kādi 300m.

Download file: Lescun-26-Ansabere.gpx

Dodamies atceļā pa to pašu taku, kur kāpām augšā. Pusceļā pie ganu mājas uzpildām savas tukšās pudeles ar ļoti garšīgu un aukstu ūdeni.

Braucam uz Pirenejiem. Pa ceļam kādā no pilsētiņām ceļa remonta dēļ esam spiesti novirzīties no maršruta un šī iemesla dēļ nokļūstam pakalna galā pie pils. Pili jau bijām ievērojuši, bet izlēmām laika trūkuma dēļ to neapskatīt. Liktenis ceļa remonta izskatā tomēr lēma citādi 🙂

Apskatījuši pili braucam tālāk uz Kakuetas aizu Pirenejos. Tā ir vairākus kilometrus gara ļoti šaura aiza ar stāvā klints sienā iestiprinātiem koka laipu celiņiem, ar ūdenskritumiem, iekārtiem gājēju tiltiņiem, ar sūnām apaugušiem dīvaina izskata kokiem un citām atrakcijām. Aizas galā ir neliela grota, te rodas pa aizu tekošā nelielā kalnu upīte.

Pēc aizas apskates braucam uz Leskunu meklēt savu Pireneju naktsmītni. Braucam pa ļoti šauriem un līkumotiem kalnu ceļiem apmēram 30 km. Kā mums e-pastā paskaidroja naktsmītnes īpašnieki – mums it jāapstājas ciematā pie otrās mājas ceļa labajā pusē un jāmeklē Pasē kungs. Viņu pazīstot visi ciema iedzīvotāji, tāpēc problēmām nevajadzētu būt. Ja nu vienīgi – viņš prot tikai franciski. Par laimi Ilze franciski saprot 🙂

Dzīvē viss patiešām izrādās ļoti vienkārši. Apstājamies pie otrās mājas ceļa labajā pusē. Uz pastkastes ir rakstīts vajadzīgais uzvārds. Durvis ir pavērtas, uz mūsu saucienu atsaucas un pie mums iznāk simpātisks francūzis labākajos gados. Viņš parāda, kur mums ir jābrauc (mūsu naktsmītne izrādās pavisam tuvu Pasē kunga mājai) un pats ierodas visu izrādīt un izstāstīt. Mūsu apartamenti izskatās tieši tik lieliski, kā to jau redzējām internetā. Mums divas nedēļas piederēs pirmais stāvs trīs stāvu mājā ciema malā. Tur ir trīs guļamistabas, virtuve ar visu nepieciešamo, viesistaba, vannas istaba un terase. Mums piederēs arī lielisks skats uz apkārtējiem kalniem, neliels pagalms ar mauriņu un visu nepieciešamo grilēšanai. Vienīgais trūkums (varbūt tas nemaz nav trūkums?) – internets ir tikai saimnieka mājā. Varam to izmantot, kad nepieciešams.