Easy hiking trails

No rīta izbraucam pēc sešiem un pa autobāni braucam uz Francijas pusi. Iekuļamies atkal ceļa remontā. Kādus 50 km ātrās braukšanas vietā kustamies gliemeža ātrumā. Tomēr no grafika zaudējam tikai kādu stundu. Jau drīz pēc izbraukšanas sākas lietus, tas pavada mūs gandrīz visu braucienu. Tikai Francijā laiks sāk skaidroties un pie savas otrās naktsmītnes Auberge du Herisson (Ežu māja) piebraucam saulei spīdot. Pārģērbjamies un dodamies skatīties Ežu upītes septiņus ūdenskritumus. Taka mūs ved kādus 250m uz leju gar visiem ūdenskritumiem, pēc tam nākam to pašu ceļu atpakaļ.

Dienu pabeidzam ar vakariņām naktsmītnes restorānā. Ļoti gribas gulēt…

Šis ceļojums atšķīrās no iepriekšējiem ar to, ka mēs bijām četri, un lidmašīnas vietā izmantojām auto. Mūsu parastajai kompānijai pievienojās Benita un Imants no Grobiņas. Uz Pirenejiem braucām 3 dienas, atpakaļ – 2. Bijām 2 šoferi, tāpēc pa Francijas un Vācijas autostrādēm atceļā dienā nobraucām 1800km.

Mūsu bāzes vieta šoreiz bija Luz-Saint-Sauveur – pilsēta uz nulles meridiāna. Naktsmītne, kā izrādījās, atrodas rietumu puslodē. Savukārt vietējā pils (uz kuru gājām ekskursijā) – austrumu puslodē. Grinviča kaut kāda 🙂

Ceļojumu uzsākām 2011.g. 16. jūlijā 4. no rīta, atgriezāmies mājās 1. augustā īsi pēc pusnakts. Maršruts – Varšava, Vroclava, Drēzdene, tad Francija – Milūza, Klermon-Ferāna, Tulūza uz Mijo viaduktu un Albi. Visbeidzot uz Pirenejiem.

Ceļojuma dienas:

Cascades du Herisson

Mijo viadukts un Albi

Bastampe ezers

Quatre Termes virsotne

Gavarnie cirks

Tailons

Pic du Midi un observatorija

Ardiden ezeri

Pic de Leviste

Malos los Riglos

Pic de Madamete

Pic de Gela

Pont d'Espagne

 

Pēc vairāk nekā četrām stundām ceļā vispirms pa Pireneju līkumotajiem ceļiem (tur kādā atpūtas vietā atrodam interesantu pieminekli Tour de France), tad pa ātrgaitas maģistrālēm nokļūstam Karkasonē (Carcassonne). Pilsētai ir sena vēsture . Pirmā apdzīvotā vieta šeit tika izveidota jau 3500 gadu pirms mūsu ēras, bet ķeltu pilsēta Karsaka bija pazīstama tirdzniecības vieta sestajā gadsimtā pmē. Romieši sāka šeit būvēt nocietinājumus ap simto gadu pmē, daļa no mūru apakšējās daļas šodienas cietoksnī ir saglabājušies no romiešu laikiem. Karkasonas pilsētas centrālā daļa (Cite de Carcassonne) atrodas Karkasonas mūru iekšpusē pakalnā. Pārējā pilsēta (Base de Carcassonne) – lejā ārpus mūriem.

Iebraukuši pilsētas centrā jau no auto redzam pakalnā Karkasones cietoksni. Cietoksnis ir patiešām iespaidīgs – dubulti mūri ar 53 torņiem. Mūru iekšienē var nokļūt pa vairākiem vārtiem – tur ir Cite ar šaurām ieliņām, daudziem mākslinieku un suvenīru veikaliņiem un ēstuvēm. Izstaigājam gan ieliņas, gan arī cietokšņa centrālo daļu un mūrus. Pēc tam aizejam uz netālu esošo kājnieku tiltu pāri Audes upei – no turienes ir lielisks skats uz cietoksni kopumā.

Tad dodamies uz lidostu. Vakarā lidojam uz Šarleruā lidostu pie Briseles, bet rīt no rīta – Uz Rīgu.

No rīta Leskuna atkal mākonī. Sarunājam izmēģināt laimi Spānijā. Tomēr jo tuvāk braucam Somportas tunelim, jo laiks vairāk nomācas. Sākas negaiss. Mājienu saprotam, griežam uz ziemeļiem un braucam apskatīt Oloronas (Oloron-St-Marie) pilsētu. Uz Oloronu ir jābrauc apmēram 40km – tā ir lielākā apdzīvotā vieta tuvākajā apkārtnē. Oloronā laiks ir silts un brīžiem pat spīd saule. Kāda kundze mums izstāsta, ka noteikti ir jāapskata Oloronas svētās Marijas katedrāle, kas esot ļoti skaista. To arī darām un kundzei tiešām ir taisnība. Pēc katedrāles apskates nopērkam ļoti garšīgas maizītes un uz soliņa pie Oloronas mērijas tās apēdam. Pēc tam dodamies apskatīt pakalnā esošo Saint Croix kvartālu. Tur ir skaista platānu aleja – drīzāk jau tunelis, jo platānu zari ir ieveidoti tā, lai tie sakļautos virs gājēju galvām jumta formā.

Pa ceļam uz Leskunu apstājamies arī Sarrances (Sarrance) pilsētiņā. Tā atrodas piekalnē ceļa līkumā. Aizejam apskatīt baznīcu un iebāžam arī degunu pa klostera vārtiem. Tur skan balsis – droši vien svētceļnieku, jo Sarrancei cauri iet Santjago de Kompostelas ceļš un uzraksti uz klostera vārtiem norāda, ka svētceļnieki te ir gaidīti (mēs nē 🙁 ).

Braucam uz Leskunu – rīt no rīta agri sāksim virzīties uz māju pusi.

Braucam uz Spānijas pusi – Uz Astunas slēpošanas kūrortu. Tas atrodas netālu no Somportas kalnu pārejas. Nevaram atrast takas sākumu. Paiet stunda, līdz saprotam, kur ir jāiet. Laikam mūsu karte ir novecojusi, jo taka, pa kuru mēs un arī citi iet, mūsu kartē nav atzīmēta, bet mūsu kartē uzzīmētā taka nav atrodama.

Laiks ir saulains un karsts. Uzkāpjam līdz Eskalaras (Escalar) ezeram. Tur brīdi atpūšamies sēžot zālītē pie ezera. Tad dodamies uz augšu uz Mūku kalnu (Pic des Moines). No virsotnes varam redzēt virkni ezeru un Pic du Midi de Ossau virsotni.

Atceļu izdomājam pagarināt ejot pa Francijas/Spānijas robežu pa kalnu mugurām. No augšas izskatās vienkārši. Dzīvē izrādās ilgāk un sarežģītāk. Kāpjam pa kalna kori lejā, tad nākamajā kalnā augšā un tā atkal un atkal. Visbeidzot izdodas ieraudzīt tālu lejā stāvvietā savu auto. Nolemjam iet lejā pa nogāzi uz labu laimi. Šis pasākums arī izrādās ilgāks un aizraujošāks, nekā no augšas izskatās. Šļūcam uz leju te pa stāvām zāli noaugušām nogāzēm, te birstošiem akmeņiem. Galu galā nokļūstam līdz kalnu ceļa galam un pa to nokāpjam līdz savam auto.

Download file: Lescun-j2-Moines.gpx