Easy hiking trails

Rūpīgi izpētām laika prognozes un nolemjam kāpt 3144m augstajā Tailonā. Ārā ir mākoņains, bet ceram uz to, ka augstāk kalnos būs labāk.

Braucam uz Gavarnie un tad us Tentes pāreju (Col du Tentes) 2208m augstumā. Kā bijām cerējuši, Tentes pārejā spīd saule. Apkārtējie kalni gan ir daļēji mākoņos (Tailons tai skaitā).

Sākumā pa autosatiksmei slēgtu klints bluķiem aizbirušu šoseju aizejam līdz pārejai uz Spānijas robežas. Tālāk pa taku dodamies uz Sarradets (Refuge des Sarradets) kalnu mītni. No tās nav tālu līdz Breche de Roland (milzīgam robam klinšu sienā – leģenda stāsta, ka to izcirtis bruņinieks Rolands ar savu zobenu, skat. šeit par mūsu iepriekšējo gājienu uz Breche de Roland). Uz Breche de Roland ir jāiet uz augšu pa sniegu un akmeņiem.

Pēc īsas pauzes dodamies pa taku gar klinšu sienas Spānijas pusi uz Tailonu. Pūš auksts vējš, kurš mūsu takai pāri dzen miglu (mākoni). Pēdējais posms pa kalna muguru augšā uz Tailonu ir diezgan nogurdinošs, tomēr beidzot esam virsotnē. Mākoņi pārsvarā ir zem mums un uz apkārtējiem kalniem paveras lielisks skats. Arī uz Pic du Midi virsotni ar observatoriju kalna galā.

Sameklējam aizvēju lai atpūstos un kaut ko ieēstu. Pēdējā procesā labprāt piedalās daži mazi zīlītes lieluma putniņi un vairākas alpu vārnas (melni putni ar dzelteniem knābjiem un sārtām kājām). Barojam viņus ar ābolu gabaliņiem un fotografējam.

Atpakaļ ejam apmēram pa to pašu ceļu.

Download file: gmt-07-taillon.gpx

Šodien ejam vieglāku maršrutu – uz slaveno Gavarnie cirku (Francijā par cirku sauc stāvas puslokā izvietotas klinšu sienas). Braucam uz Gavarnie ciemu pa serpentīnu. Pa ceļam līst un ir nomācies, bet tuvojoties Gavarnie laiks skaidrojas. Noliekam auto stāvvietā Gavarnie sākumā (tas maksā 4 eiro) un dodamies ceļā gar upīti pa Gavarnie galveno ielu cauri suvenīru veikaliņiem un ielu kafejnīcām. Šoreiz nepaņemam līdzi nūjas (būtu gan noderējušas). Kad izejam cauri ciematam, taka pamazām sāk iet kalnā. Gavarnie cirks ik pa brīdim izlien no mākoņiem. Augstās klinšu sienas ar vairākiem ūdenskritumiem izskatās vareni. Aizejam līdz pat galvenajam ūdenskritumam (ūdenskrituma tuvumā visi ātri kļūstam slapji).

Turpat netālu no ūdenskrituma satiekam tūristu grupu no Latvijas un nedaudz aprunājamies ar grupas vadītāju. Atpakaļceļā izvēlamies doties pa citu maršrutu – slīpi augšā pa kalna nogāzi gar daudz mazāko Pailla cirku.

Atbilstoši plānam braucam vēl apskatīt citu – Trumūzas (Tromouse) cirku. Lai iegūtu tiesības uzbraukt stāvvietā, ir jāšķiras no 4 eiro. Tos samaksājuši uzbraucam pa serpentīnu (30 cilpas) pie cirka. To diemžēl redzēt nevar, jo ir bieza migla. Izejam nelielu līkumu, apskatam pieminekli Trumūzas jaunavai.

Vakarā nopērkam Lielo Polku (lielu apaļu maizes klaipu) un dodamies mājās ēst.

Download file: gmt-06-gavarnie.gpx

Braucam uz Turmalē pāreju (Col de Tourmalet), četrus kilometrus aiz tās atstājam tukšā stāvvietā (slēpošanas kūrorts vasarā) auto. Netālu no stāvvietas ganās lamu bars.

Uz mūsu ceļa mērķi – 2724m augsto Quatre Termes virsotni (Le Pic des Quatre Termes) ejam pa slēpošanas trasi (otrādā virzienā, nekā to parasti dara slēpotāji). Uzkāpuši kādu pusi no augstuma nogriežamies uz stāvu taku klinšu bluķiem nosētā nogāzē. Tur kāpšana nesokas tik raiti, nākas krietni nopūlēties, lai tiktu 2660 metrus augstajā pārejā. No pārejas var redzēt, ka mūsu ieplānotā virsotne ir daļēji mākoņos, bet tas, kas nav mākoņos ir stāvs klinšu bluķu konuss. Sākumā izdomājam, ka tas nebūs pa spēkam un uzkāpjam nedaudz zemākā virsotnē pārejai otrā pusē. No virsotnes paveras fantastisks skats uz kalniem un ielejām ar daudziem skaistiem ezeriem.

Tālāk nolemjam gar Quatre Termes virsotni doties tālāk, jo nokāpšana ir paredzēta pa citu ceļu. Tomēr taka, kuru izvēlamies, kaut kā nejauši uzved mūs virsotnē.

Lejup kāpiens izvēršas par īstu pārbaudījumu. Gandrīz visu ceļu ejam pa klinšu bluķiem. Pie auto esam pēc septiņiem vakarā, ceļā pavadījuši vairāk nekā deviņas stundas (10km, augstumu starpība 1100m).

Download file: gmt-05-quatre-termes.gpx

No rīta kalnos staigā mākoņi – nav īsti skaidrs, kāds būs laiks. Šodienas maršruts sākas netālu no mūsu mītnes pilsētiņas Lucas (Luz St Sauveur). Izbraucot no Lucas pārbraucam iespaidīgajam Napoleona tiltam un pa kalnu ceļu uzbraucam kādus pāris kilometrus līdz takas sākumam. Dodamies augšā pa skaistu mežu uz Bastampe ezeru (lac de Bastampe 2019m, nogājām 15km, augstumu starpība 1000m). Brīžiem spīd saule, paspējam sabildēt dažus skaistus skatus. Pēc tam ik pa brīdim nokļūstam slapjos mākoņos, vēlāk līst arvien vairāk. Pie ezera pūš auksts vējš. Ezeru un maršruta aprakstā jau redzēto saliņu ar kokiem tomēr saskatīt var.

Esam diezgan slapji un nosaluši, tāpēc dodamies atpakaļ lejā. Kad jau tuvojamies stāvvietai, laiks sāk pamazām skaidroties un pa brīžam spīd saule. Labi arī tā.

Vakarā staigājam pa Lucas centru, iepērkam šādus tādus gardumus. Atgriezušies no pastaigas ķeram internetu. Numurā nav – ārā aiz durvīm ir. Labi arī tā.

Download file: gmt-04-bastampe.gpx

Turpinām braucienu uz Pirenejiem. Braucam gar Klermon-Ferānu (Clermont Ferrand) un Tulūzu uz Mijo tiltu (le Viaduc de Millau). Šī vanšu tilta lielākais balsts ir 343 metru augsts (augstākais tilta balsts pasaulē), mašīnas pa tiltu brauc 270 augstumā virs Tarnas upes. Pirms tilta ir liela autostāvvieta speciāli tiem tūristiem, kuri grib tiltu apskatīt (lai nokļūtu stāvvietā ir gan jāsamaksā neliela naudiņa, jo autostrādes posms pie tilta ir maksas).

No autostāvvietas pa platu taku kopā ar citiem gribētājiem uzkāpjam nelielā pakalnā, no kura virsotnes tiltu var apskatīt pēc sirds patikas.

Pēc tilta apskates braucam apskatīties Albi pilsētu. Pilsētas centrā atrodas slavenā Albi katedrāle (lielākā ķieģeļu katedrāle Eiropā). Apskatām katedrāli, pie tās esošo dārzu un skaistos akmens tiltus pār to pašu Tarnas upi.

Tālāk braucam uz Lucu. Savu naktsmītni atrodam tikai pēc apvaicāšanās vietējā kafejnīcā. Durvis ir atslēgtas un atslēga durvju iekšpusē. Mūsu rīcībā ir dzīvojamā istaba kopā ar virtuvi, guļamistaba vecākiem, atsevišķa niša ar vēl divām gultām, vannas istaba, tualete un balkons.