Kategorijas
Pārgājieni

Kanigū svētā Mārtiņa abatija

No rīta Vernet les Bains lielveikalā iepērkam pārtiku kā arī par 6,75 eiro (Ls 4,80) pieclitru kannu sarkanvīna. Aizvedam to visu uz mājām un tad atkal caur to pašu Vernet les Bains dodamies uz netālo Kasteilas (Casteil) ciemu. No turienes sākas taka uz Kanigū svētā Miķeļa abatiju. Kāpjam pa stāvu betonētu taku (to izmanto arī džipi). Ir karsti un man iet grūti. Tomēr uzkāpjam līdz abatijai. Nolemjam kāpt vēl tālāk, lai paskatītos uz Abatiju no augšas. Pēc divu stundu kāpiena pa stāvu meža taku nonākam līdz vietai, kas saucas Cirerola. Uzkāpjam uz liela akmens nogāzes malā un varam tālu lejā redzēt Abatiju. Atpūtušies kāpjam lejā, tad pa citu taku (rakstīts, ka staigāt bīstami) aizejam uz zemāku skatu punktu, nu kurienes apskatam Abatiju tuvplānā. Redzētais mūs iedvesmo ekskursijai. Gide ir mūķene – stāsta ļoti izteiksmīgi un aizrautīgi. Diemžēl saprot tikai Ilze, jo stāsta franciski. Abatijā it ļoti interesantas kolonas – rotātas ar mūkiem lielām ausīm, ar dzīvniekiem, kuri ar ķepām aizklājuši muti. Baznīca ir divos stāvos, zemas griestu velves balstās uz kolonām. Kolonas ir oriģinālās, pārējais restaurēts. Abatijai šogad ir 1000 gadu jubileja.

Pamazām velkas mākoņi. Lejā uz Kasteilu ejam ātri, pēdējo gabalu līdz auto skrienam, jo sāk līt. Paspējam aizskriet līdz mašīnai, bet tad sāk gāzt – lietus, tad krusa lieliem graudiem. Skaisti (ja jumts ir virs galvas).

Vakarā apskatām mūsu otru māju un iepazīstamies ar kaķeni, kura ir iekārtojusies uz mājas kāpnēm.

Download file: Catalunia Abbey St. Martin du Canigou.gpx
Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Kataru pilis

Pa ceļam uz Pirenejiem izplānojam nelielu līkumu – maršrutu pa Kataru pilīm. No Karkasonas braucam uz dienvidiem – uz Limū (Limoux). Ir saulains, bet vējains laiks. Iebraucam Limū centrā un noliekam auto ielas vidū (ielas malā jau sen visas vietas aizņemtas, vidū vēl dažas ir brīvas). Limū ir tirgus diena – iespējams, tāpēc pilsētas centrs ir tik pilns ar auto un cilvēkiem. Aizstaigājam līdz tirgum (tur tirgo visu ko – sākot no sieriem, vīniem un gaļas izstrādājumiem līdz apģērbiem, apaviem utml.), tad baznīcai un tiltam. Ielas un tilti ir šauri un pilni ar cilvēkiem un mašīnām.

Apskatījuši Limū braucam uz Kataru pilīm. Pirmā pils (Arka) atrodas pļavas vidū nelielā pakalnā. Pils ir slēgta, tāpēc daudz nekavējamies un braucam uz Peirepertūzas (Peyrepertuse) pili. To jau var redzēt pa lielu gabalu – pamatīgs cietoksnis augstu kalna virsotnē. Patiesībā tur ir divi cietokšņi – pati Peirepertūze un nedaudz augstāk Svētā Georga cietoksnis. Uz cietoksni vispirms braucam pa stāvu kalnu ceļu ar auto. Pēc tam pusstundu kāpjam pa stāvu kalnu taku. Uzkāpuši augšā, redzam, ka cietokšņi patiesībā ir tikai drupas, no kurām tikai neliela daļa ir restaurēta. Tomēr cietoksnis, klinšaina kalna galā apjozts ar diviem mūriem, izskatās pietiekami iespaidīgi.

Nākamais ir Keribusa (Queribus) cietoksnis. To var jau redzēt no Peirepertūzes tālumā kā akmeņu krāvumu kalna galā. Keribus neatpaliek iespaidīguma ziņā no Peirepertūzas. No cietokšņa jau var tālumā redzēt Pireneju kalnus.

Tālāk dodamies uz Pireneju pusi. Izvēlamies maršrutu, kas iet cauri Galamus aizai – šaurai spraugai ar augstām klinšu sienām. Apskatam Galamusas svētā Antonija grotu – uz to var nokļūt pa šauru klinšu taku, klintīs izcirstām kāpnēm un tuneli.

Apskatījuši aizu un grotu, braucam uz savu mājvietu Pireneju Tetas (Tet) ielejā – Filolas ciemu. Jau no liela attāluma varam redzēt Kanigū (Canigou) kalnu. Filola ir neliels ciematiņš pašā Kanigū pakājē. Tik tuvu kalnam, ka no paša ciemata tas nav redzams (tas mums ir neliels pārsteigums).

Atstājam auto stāvvietā pie kapsētas un kājām dodamies meklēt savu māju. Tā ir pavisam neliela, bet ar trīs stāviem (patiesībā 4, ja ieskaita neviena neizmantoto pagrabu). Patiesībā mums pieder arī otra tik pat neliela mājiņa un vairāku kvadrātmetru liels betonēts pagalmiņš.

Ciematiņā nav veikala, tāpēc braucam pāri nelielam pakalnam uz blakus ciemu – Vernet les Bains. Vernet les Bains ir lielāks ciemats ar mūros iebūvētu kalnu upīti un skaistiem tiltiem centrā. Pakalna galā atrodas (kāds pārsteigums) pils. Veikals ir ciet, nākas pārtikas iepirkšanu atlikt.

Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Karkasona


Ielidojam Karkasonā ceturtdienā, 2009. gada 11. jūnijā. Iekārtojamies Balladin viesnīcā netālu no lidostas un dodamies uz Cite (vecpilsētu). Cietoksnis, protams, atrodas kalnā. Tas ir milzīgs – pašu cietoksni un viduslaiku stila pilsētiņu apjož divi iespaidīgi mūri. Izstaigājam cietoksni un pēc tam aizejam uz kājāmgājēju tiltu pār Audes (Aude) upi. No turienes ir lielisks skats uz cietoksni.

Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Pireneji – Katalonija

Kā sava ceļojuma mērķi izvēlējāmies Pireneju austrumu daļu, kura atrodas Francijas provincē Langedokā-Rusiljonā (Languedoc-Rousillon) austrumu Pireneju novadā. Patiesībā šis novads ir Katalonijas daļa. Kataloniju kādreiz bija spēcīga valsts, bet vēlāk to sadalīja Francija un Spānija. Spānijas daļu arī šodien sauc par Kataloniju, tās galvaspilsēta ir Barselona. Francijas daļas nosaukumā Katalonijas vārds netiek pieminēts.

Neskatoties uz vairākus gadsimtus ilgo atrašanos Francijas pakļautībā, katalonieši joprojām runā kataloniešu valodā un pie mājām liek Katalonijas karogus (Francijas karogus te redz visai maz). Arī franču valoda te nav neapstrīdams līderis. Par to pārliecinājāmies internetā meklējot naktsmītni – vairākos gadījumos konstatējām, ka viesnīcā runā spāņu un kataloniešu, bet nerunā franču valodā.

Izvēlēties šo vietu kā sava ceļojuma mērķi lielā mērā mūs iedvesmoja lasītais par Kanigū (Canigou) kalnu un katariem.

Kanigū kalns ir augstākais austrumu Pirenejos. Tas tik izteikti paceļas pāri tuvumā esošajiem kalniem, ka to ilgu laiku pat uzskatīja par augstāko Pireneju kalnu. Tomēr vēl interesantāka ir šī kalna nozīme kataloniešu tradīcijās. Šeit katru gadu Jāņos notiek kataloniešu vienotības svētki. Uz tiem pulcējas katalonieši gan no Francijas, gan Spānijas. Svētki sākas jau kādu nedēļu pirms Jāņiem. Katalonieši dodas gājienā uz kalna virsotni, līdzi nesot žagaru saišķīšus. No tiem pašā virsotnē tiek sakrauts liels ugunskurs. Pāris dienas pirms Jāņiem Perpiņanas (Perpignan) pilī no mūžīgās uguns tiek aizdedzināta lāpa, kuru nesēju stafete nogādā Kanigū virsotnē. Jāņu priekšvakarā ugunskurs Kanigū virsotnē tiek aizdedzināts un no tā lāpas ar uguni tiek nogādātas tuvējos ciemos. Arī visos apkārtējos ciemos ir svētki ar lāpu gājieniem, ugunskuru kurināšanu, lēkšanu pāri ugunskuram, dažādu ēdienu un dzērienu baudīšanu, dejām.

Pie tā visa vēl varētu piebilst, ka tradīciju tās tagadējā veidā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aizsāka grupa vietējās regbija komandas līdzjutēji, kuri Kanigū kalnā atzīmēja savas mīļotās komandas uzvaru.

Katarisms ir reliģija, kura radās 11. gadsimtā un uzplauka 12. un 13. gadsimtā. Kataru uzskati daudzos jautājumos atšķīrās no katoļu baznīcas mācības (piemēram, viņi neatzina krustu, svētbildes un svētos, cīnījās pret pāvesta autoritāti, uzskatīja, ka matērija ir ļaunums un tāpēc noliedza, ka Jēzus varētu būt miesīga būtne un tai pašā laikā dieva dēls). Katoļu baznīca uzskatīja katarus par ķeceriem  (no Kataru vārda cēlies vācu Ketzer – latviski ķeceris) un organizēja pret tiem krusta karu (Albigensijas jeb kataru krusta karš 1209.-1229.g). Krusta karš un tam sekojošā inkvizīcijas darbība pilnībā iznīcināja kataru ticības piekritējus un kataru apdzīvotās vietas pakļāva Francijas karalim.

Lai aizstāvētu savas zemes, katari kalnos uzbūvēja aizsardzības līniju, kura ietvēra daudzus cietokšņus. Virkne cietokšņu ir saglabājušies līdz mūsdienām un ir daudzu tūristu iecienīti apskates objekti.

Ceļojuma dienas:
Karkasona
Kataru pilis
Kanigū svētā Mārtiņa abatija
Goa tornis
Roc colom
Mont Louis un Villefranša
Noufonta virsotne
Andora
Ēzeļa mugura
Port Liberia taka
Kanigū
Dzeltenais vilciens
Madre virsotne
Karankas aiza
Ērģeles
Puigmal d'Err
Einas virsotne
Tech ieleja
Kategorijas
Pārgājieni

Kamona un Monreāla

No rīta braucam uz netālu esošo Kamonas (Camon) pilsētiņu. Pilsētiņai braucām cauri vakar un redzētais rosināja mūsu šodienas braucienu. Kamona ir tūristu iecienīta – neliela mūru ieskauta skaista viduslaiku pilsētiņa.

Atgriežamies Mirepuā un dodamies apskatīties Vecpilsētas centru. Centrālais laukums (Place de Couverts) ir vienkārši burvīgs – visām mājām apkārt laukumam ir neparasti platas arkādes, kur pastaigājas gan vietējie, gan tūristi (to ir vairāk). Vienai no mājām siju galos virs arkādes ir izgrebtas dažādas figūras.

Pirms došanās uz lidostu nolemjam apskatīt Monreālu (Montreal). Ne to, kas Kanādā, bet īsto. Diemžēl Monreālā līst. Kad lietus nedaudz ir pierimis, nedaudz pastaigājam pa pilsētu un apskatam milzīgo katedrāli. Gan tikai no ārpuses, jo tā ir restaurācijā.

No Monreālas dodamies uz lidostu.

Uz sākumu