Easy hiking trails

Astoņos kamīna sildīti ēdam brokastis. Esam vieni pie solīda apaļā galda. Saimniece pati apkalpo – mājās gatavots jogurts un dažādi ievārījumi, mandeles, rieksti, plūmes, viss ļoti garšīgs. Napoleons un Ta-ta-vinne ļoti izteiksmīgi diedelē gardumus. Kad iedodam, saimniece smalkjūtīgi ieminas, ka labāk nevajag – sunīšiem jau tā esot liekā svara problēmas.

Atvadāmies no viesmīlīgajiem saimniekiem un braucam uz Artouste. Automašīnu stāvvietā dažas vietas ir aizņemtas ar ēzelīšiem (nolikti stāvvietā?). Braucam augšā ar gaisa tramvaju. Ir silts un saulains. Vienpadsmitos iekāpjam vilcieniņā un tas gar kalnu dodas uz ezeru Lac d’Artouste. Braucam stundu un priecājamies par skaistajiem skatiem visapkārt (un dažreiz arī tieši uz leju 🙂 ). Dodamies pa akmens kāpnēm uz ezeru. Ezeru gan ieraugām tikai kad esam augšā, jo to skatam aizsedz augsts dambis. Tālāk gar ielejas pretējās puses kalna malu dodamies uz ezeriem ar nosaukumu Lacs de Carlou.

Akmeņainā taka iet gar kalna malu te lejup, te augšup, līdz beidzot sāk iet strauji uz augšu un mēs ieraugam vienu un tad arī otru ezeru. Atpūšamies un kāpjam lejā uz vilcienu.

Izvācamies no viesnīcas un braucam uz Bois Artigue ezeru. Tur notiek kaut kādi tīrīšanas darbi – ezers ir tukšs un pa ezera gultni braukā nopietna izmēra traktors. Pēc tam garu gabalu ejam slīpi augšā pa mežaina kalna nogāzi un Gentian plato uz Lac d’Ayous ezeru, Ayous pāreju un virsotni (Pic de Ayous). 13:45 esam augšā virsotnē. Skats brīnišķīgs – lejā redzami daudzi ezeri, visapkārt sarkanīgas klintis.

Kad esam izpriecājušies par skaisto skatu, dodamies lejā cauri pļavai, kura ir kā piebērta milzīgiem klints bluķiem, nākamo ezeru – Lac de Balaitous. Tur paēdam un garām lielam aitu baram dodamies uz stāvvietu. Galā esam 17:50. Padzeram tēju un braucam uz mūsu otro naktsmītni – Le Cot.

Pēdējos 5 km braucam pa šauru ceļu cauri kukurūzas laukiem. Domājam jau, ka esam apmaldījušies, kad labajā pusē ieraugam norādi. Nogriežamies gandrīz stāvus uz leju un iebraucam pa šauru spraugu starp divām akmens mājām grantētā pagalmā. Turpat aiz sētas ir govju ganāmpulks, tālāk meži un kalni. Mūs sagaida saimniece Patrīcija un divi miniatūri sunīši – Napoleons un Ta-ta-vinne. Otrā suņa vārds nozīmē kādu nomaļu vietu Alžīrijā (sūtīt kādu uz Ta-ta-vinne nozīmē sūtīt tālu prom, Alžīrija acīmredzot ir saimnieces vīra Patrika dzimtā puse). Saimniece izrāda savu garšvielu dārzu un māju. Pirmajā stāvā ir viena liela telpa ar milzīgu kamīnu. Mūsu istaba ir otrajā stāvā – tā izskatās vairāk pēc senlietu muzeja vai varbūt aristokrātu guļamistabas. Mūsu galvenās rūpes ir lai mūsu mantas nenoklīstu starp daudzajām sedziņām, salvetītēm, groziņiem un citiem niekiem. Saimniece izrāda mums arī savu bibliotēku, kur plaukti līdz pat griestiem ir pārpildīti ar vērtīgām un noteikti dārgām grāmatām.

Iekārtojamies un izejam pasēdēt garšvielu dārzā. Izstaigājam dārzu, baudām visdažādākās smaržas un skaisto ainavu.

7:30 ēdam franču brokastis (maize, kruasāns, zaptes, medus, sviests, tēja, kafija, sula).

Dodamies pārgājienā pa Chemin de la Mature (latviski tas nozīmē mastu taka, taku 18. gs. izcirta klintī, lai varētu no kalniem lejā ar mūļiem vilkt kuģu mastu kokus). Taka izskatās kā dziļa rieva, kas ar milzīgu nazi ir ievilkta pilnīgi vertikālā klintī. Ejam pa taku slīpi uz augšu uz Aras pāreju (Col de Aras 1280m), tad tālāk pāri Redo pārejai (955m) dodamies atpakaļ. Ceļā kopumā pavadām 5 stundas.

Etsaut ciemata centrā (netālu no baznīcas) kafejnīcā paēdam un braucam uz Spānijas pusi – gandrīz līdz Somport tunelim. Pirms ieejas tunelī nogriežamies pa veco ceļu un braucam līdz Peyrenere. Tur dodamies īsā pārgājienā uz Gentian plato.

Herca autonomā paņemam Renault Twingo un braucam skatīties pilsētu. Nedaudz līst un Pireneji (tos var redzēt visu laiku) ir tīti mākoņos. Ne bez grūtībām sameklējam vietu, kur nolikt mašīnu. Ejam apskatīt Pau pili (Pils ir celta 14.gs. kā cietoksnis. 16. gs. to renesanses stilā pārbūvēja Angulemas Margarita, vēlāk tur savu roku pielika arī Napoleons III.) un pastaigāt pa Pireneju bulvāri. Palmas un citi dienvidu augi.

Pēc tam braucam tuvāk Pirenejiem uz mūsu pirmās viesnīcas – Hotel des Vallees – pusi (pa ceļam apskatam skaistu pilsētiņu Oloron St. Marie). Viesnīcas Hotel des Vallees ēka ir skaista – 2 stāvi, centrālais pagalms pārklāts ar stikla jumtu, tur milzīga palma un ofiss, pie viesnīcas baseins. Viesnīca ir lauku apvidū netālu no neliela ciemata Lurbe-Saint-Christau.

Noliekam viesnīcā mantas un braucam skatīties Leskunu (Lescun), kuru reklamē kā skaistu ciematu kalnos. Pirms Leskuna nogriežamies uz šauru, līkumotu un stāvu kalnu ceļu, pa kuru uzbraucam augšā uz ciematu. Apstājamies stāvvietā aiz ciemata un tālāk ar kājām dodamies skatīties Leskunas cirku (Cirque de Lescun), kurš ir slavens ar savām baltajām klintīm. Noejam kādus 3-4 kilometrus pa lauku ceļu. Diemžēl skaistās baltās klintis aizklāj mākoņi un no skaistā skata redzam pavisam nedaudz. Toties atpakaļceļā mielojamies ar kazenēm.

Pa stāvo ceļu lejā braucam pārsvarā ar otro pārnesumu (vietējie gan izmanto optimistiskākas braukšanas metodes).

Ceļojumam sākām gatavoties ļoti savlaicīgi. Sameklējām iespējami lētākas biļetes. Maršruts – Rīga, Londona (Stansteda), Po (Pau), tas pats atpakaļ. Neizdevās dabūt tādu variantu, lai nebūtu nakts jāpavada lidostā (turpceļā Stanstedas lidostā kopā ar daudziem citiem ceļotājiem uz lidostas grīdas par guļvietu izmantojot guļammaisu).

Pēc lidmašīnas biļešu iegādes pasūtījām naktsmītnes. Pievilcīgs variants likās tā sauktās studijas, kuras var lēti dabūt, ja pasūta uz nedēļu (vai nedēļām – no sestdienas līdz sestdienai). Pēc studijas pasūtīšanas rezervējām vairākas viesnīcas dažādās vietās uz pāris dienām. Speciāls pasākums bija Hospitality kluba izmantošana. Internetā sameklējām francūzieti, kura bija ar mieru mūs pāris naktis par velti izmitināt savā dzīvoklītī. Visbeidzot rezervējām Hercā auto (no Ryanair mājas lapas – it kā ar atlaidi).

Paralēli tam internetā meklējām un atradām dažādu maršrutu aprakstus. Lai gan netrūka piedāvājumu maršrutu aprakstus nopirkt, šo to izdevās dabūt arī par velti.

Tā nu ceļojumu sagaidījām pilnīgi sagatavojušies. Iepirkām arī vienu komplektu kalnu gājēju (tracking) nūjas, ko sadalījām draudzīgi – katram vienu.

Un tad pirmdienas vakarā viss Rīgas lidostā arī sākās. Pēc nedaudz nogurdinošas un saldējošas nakts Stanstedā otrdien, 2007. gada 18. septembrī ap deviņiem no rīta jau nolaižamies Po (Pau) lidostā Pireneju pievārtē.

Ceļojuma dienas:

Po un Leskuna

Mastu taka

Ayous ezers un virsotne

Artouste kalnu dzelzceļš

Spānijas tilts un Cauterets

Ilheu pāreja

Gavernie un Breche de Roland

Lutoras ieleja un Lac d’Estom

Ilheu ezers

Marcadou ieleja

Troumouses cirks

Pic du Midi de Bigorre

Casque du Lheris

Chiroullet un Zilais ezers