Easy hiking trails

Ceļamies 7:30. Odrija atnes no tuvējā veikala (Boulangerie) siltus šokolatīnus un mēs kopā paēdam brokastis. Pēc tam atvadāmies un braucam uz Chiroulett ciematu (1062m). Tur kāpjam uz Lac Bleu (zilo ezeru). Pa ceļam ejam pa zirgu ganībām. Pēc tam ejam pa labi uz pāreju un uz virsotni Les Aguillettes. Atpūtušies nedaudz virsotnē, kāpjam lejā uz pāreju, tad lejā uz otru pusi – uz Lac d’Ourrec. Lejupceļš ir nedaudz smagāks un garāks. Lejā esam pusčetros.

Braucam uz Lurdu, jo gribam tomēr apskatīt izslavētās Lurdas svētvietas. Pilsēta ir pamatīgs uz ticīgo jūtām balstīts bizness. Viss te ir pakļauts svētceļotāju apkalpošanai un viņu atbrīvošanai no grēcīgās naudas. Pilsēta ir liela un mēs divas reizes apstājamies pirms laika, jo domājam, ka jau esam atbraukuši. Beidzot tiekam līdz vecās pilsētas centram un noliekam auto maksas stāvvietā. Ejam skatīties katedrāli un slaveno grotu. Katedrāle ir iespaidīga – tā sastāv no trim baznīcām, kuras atrodas dažādos līmeņos viena virs otras.

Braucam ārā no Lurdas un pa maģistrālei paralēlu ceļu dodamies uz pēdējo naktsmītni Po nomalē netālu no lidostas. Nākamajā rītā cauri Londonai lidojam uz mājām.

Braucam uz Aste ciematu. Ejam pa ceļu, tad pa akmeņainu meža taku. Ir vēl vēss un mēs ejam pa kalna ēnas pusi. Pēc nepilnām divām stundām izejam no meža un tad pāri pļavai uz kalna nogāzi, pa kuru rāpjamies augšā uz Casque du Lheris. Augšā esam divpadsmitos. Ir saulains un silts. Skaists skats visapkārt, arī uz Pic du Midi, kur jau gandrīz viss sniegs nokusis. Pusvienos sākam kāpt lejā. Joprojām saulains, jau karsts.

Nokāpjam lejā un braucam uz pāreju Col d’Aspin – tikai paskatīties. Atstājam mašīnu stāvvietā, kur starp mašīnām dzīvojas kazas – acīmredzami tūristu mīlules. Sevišķi izceļas viens āzis ar skaistiem ragiem. Kazas guļ blakus mašīnām, mierīgi pastaigājas starp tūristu bariņiem un ļauj sevi barot. Uzkāpjam nelielā kalnā Mount de les Salies (1641m, uzkāpjam kādus 250m).

Braucam lejā un pēc gabaliņa ceļmalas kafejnīcā ieēdam kādu sviestmaizi. Tālāk braucam uz Campan, kur pie daudzām mājām ir lelles cilvēka augumā.

Izvācamies no naktsmītnes un izbraucam uz pāreju Col du Tourmalet. Apskatam pieminekli Tour de France dalībniekiem un dodamies pastaigā uz kalna Pic du Midi virsotnē redzamo observatoriju. Sākumā ejam pa ceļu, tas iet cauri diviem tuneļiem. Brienam pa aizvien dziļāku sniegu. Mums pa priekšu iet bariņš skolnieku skolotāja pavadībā. Mums aiz muguras pensionāri, tā kā nākas vien iet mums arī. Pēdējais posms ir sevišķi grūts, jo taka ir pilnīgi aizputināta un mēs (sekojot skolniekiem) rāpjamies taisni augšā kalnā. Tomēr līdz galam tiekam.

Pa ceļam vērojam, kā augstu virs galvām uz observatoriju dodas gaisa tramvajs (nākamajā dienā redzam to pašu tramvaju no lielāka attāluma – iespaidīgs skats, mazs punktiņš kustas augstu starp kalniem no vienas virsotnes uz otru).

Augšā observatorijā pūš stiprs vējš un sāk vilkties mākoņi. Apskatāmies skaistos skatus visapkārt, iekāpjam arī daļā, kura domāta tiem, kuri uzbraukuši ar gaisa tramvaju. Tikko sākam kāpt lejā, virsotni ietin bieza migla. Pensionāri, kuri kāpj aiz mums, paliek bez skaistajiem skatiem. Pēc pusotras stundas esam nokāpuši lejā. Pa ceļam snieg, bet lejā sāk līt. Piezvanu Odrijai, esam sarunājuši pie viņas naktsmītni turpmākajām divām naktīm. Odrija ir nedaudz sapīkusi, ka es tik vēlu zvanu, bet beigās visu sarunājam.

Iebraucam Monžī (viens no lielākajiem Pireneju slēpošanas kūrortiem). Pilsētiņa kā izmirusi, jo nav sezona. Braucam tālāk uz Bagneres de Bigorre. Tā ir lielākā kalnu pilsēta, kuru sava Pireneju ceļojuma laikā apmeklējam. Ielās sastrēgumi, grūti atrast, kur apstāties – viss, kā pie cilvēkiem. Sazvanām vēlreiz Odriju un viņa mūs sagaida pie savas mājas. Ievācamies ar visām mantām viņas nelielajā dzīvoklī. Odrija mums atvēl savu guļamistabu, pati mūsu viesošanās laikā pārvācas gulēt uz nelielu istabiņu, kuru es pēc pirmās paviršās apskates noturu par nelielu noliktava. Odrija mūs uzcienā ar kafiju, parunājam par Pireneju takām un vēl par šo un to.

No rīta uz kalniem paskatoties ir skaidrs, ka šodien būs labs laiks. Saulains!! Braucam uz Cirque de Troumouse. Uzbraucam līdz 2103m augstumam. Laiks ir vienkārši lielisks – spīd saule, visapkārt balts sniegs. Uzkāpjam sākumā nelielā paugurā, kur ir piemineklis Trumūzas jaunavai. Pētām stāvo klinšu grēdu, kura plešas mums priekšā un domājam, vai tur ir kaut kur iespējams tikt augšā (augšā ir robeža ar Spāniju un varētu būt lielisks skats). Izvēlamies virzienu un sākam iet uz grēdas pusi, pēc tam slīpi pa taku cenšamies tikt augšā. Pēc vairāk nekā stundas saprotam, ka augšā netiksim. Tomēr priecājamies par skaisto laiku un skatiem visapkārt. Atrodam nelielu ezeriņu pārklātu ar interesantiem ledus ornamentiem. Kāpjam atkal lejā un braucam uz Gavernie.

Ejam uz cirka ūdenskritumu. Šodien Gavernie cirks izskatās pavisam citādi, nekā pirmajā reizē. Saule spīd no Spānijas puses, kalnu grēdas augšējā mala ir spilgti balta un virs tās visu laiku tādi kā mākonīši. Tikai pēc kāda brīža saprotam, ka tas ir vēja pūsts sniegs.

Ūdenskritums ik pa brīdim izdveš rībošas skaņas. Tur gāžas lejā sniega blāķi. Pieejam līdz pašam ūdenskritumam. Tas prasa pāris stundas. Velkamies lejā. Saule strauji iet uz leju. Pirms Gavernie atrodam uzkalnīti, kuru vēl apspīd sauli. Ātri ieēdam maizītes, kad esam beiguši, vakars ir pienācis arī te.

Visu nakti līst, no rīta arī draņķīgs laiks, domājam braukt uz Lurdu. Kad paēdam brokastis un izejam ārā, vairs nelīst un kalnos ir gaišs. Izdomājam labāk doties uz Marcadou ieleju. Aizbraucam līdz Pont d’Espagne un noliekam Twingo milzīgajā gandrīz tukšajā autostāvvietā.

Sākam iet, sākumā kopā ar lielu franču skolnieku baru. Augstu kalnos sniegā ieraugam kalnu kazas – kādas astoņas. Kalnu gali ir apsniguši, arī vēl zaļie augi ir apsniguši un ledus kristālu izrotāti. Ir vēss, bet nelīst. Uzkāpjam gandrīz līdz kalnu namiņam Refuge de Wallon, tad nogriežamies pa taku uz Lac de Arratille ezeru. Kopējais kāpums 800m. Augšā pūš auksts vējš un velkas tumši mākoņi, peļķes apvelkas ar ledu.

Ejam lejā atpakaļ uz Pont d’Espagne. Pa ceļam snieg, bet šad tad spīd arī saule.