Easy hiking trails

Ceļamies sešos un braucam uz Pokljukas sporta viesnīcu. Pie tās sākas mūsu maršruts uz Debela Peč – Lipancas kalnu grēdas augstāko virsotni (2014m). Ejam vispirms pa egļu mežu, tad pļavu, tad vēl vienu egļu mežu līdz kalnu mājām Blejska Koča. Tālāk izvēlamies taku, kura iet uz Debela Peč virsotni. Taka te jau kļūst stāvāka un akmeņaināka, bet sasniedzam virsotni bez problēmām. Laiks ir saulains un visi Triglava nacionālā parka kalni kā uz delnas, ieskaitot pašu Triglavu (kurš tieši ir Triglavs, mums parāda kāds čehs).

No Debela Peč pa kori ejam uz citām virsotnēm – Brda (2009m), Lipanski Vrh (1975m), tad pa stāvām akmens sienām (turoties pie trosēm), nokļūstam nākamajās divās virsotnēs (pirmajai nosaukumu neviens neiegaumēja, otrā ir Mrežce).

No Mrežces kāpjam lejā uz Blejska Koča, tur no lielā ēdienu saraksta izvēlamies vienīgo, kas vēl atlicis – divus gulašus kāpostu zupas izskatā un divus gulašus kā gulašus ar nesaprotamu putru. Klāt turku kafija un tēja, viss ar daudz cukura. To visu notiesājam pļaviņā ar skatu uz nupat iekarotajām virsotnēm.

Paēduši dodamies lejā uz auto. Gājiens ilga 7,5 stundas, nogājām 19km, augstumu starpība 750m.

Braucam apskatīt Bledu. Uzbraucam kalnā pie cietokšņa, apskatam to no ārpuses, tad pa līkloču kāpnēm dodamies lejā uz Bledas ezeru un noejam gabalu pa promenādi gar ezeru.

Download file: Debela Pec.gpx

Braucam uz Bovecu (īsākais ceļš uz turieni ieved mūs uz brīdi Itālijā), lai no turienes ar pacēlāju dotos uz sava maršruta sākumu. Diemžēl plāns izgāžas, jo pacēlājs strādā tikai nedēļas Pogačņikov dom, kurš sākas netālu no Slovēņu ciema Trenta (Itālija ir tepat blakus un pirms pirmā pasaules kara šis apvidus piederēja Itālijai).

No Trentas braucam pa džipiem domātu ceļu uz maršruta sākumu Zadnjicas ielejā – tur stāvvietā deviņos no rīta gandrīz visas vietas jau ir aizņemtas (atrodas tomēr arī mums).

Saule jau karsē un sola vēl vairāk. Ejam sākumā pa kalnu ceļu, kurš ved uz Pogačņikov dom kravas pacēlāja apakšējo staciju. Tālāk jau turpinām pa pirmā pasaules kara laikā izbūvētu platu mūļu taku. Kāpjam kādas pāris stundas pa skabāržu-lapegļu mežu, ko pamazām nomaina pundurpriedes, pēc tam jau dominē akmeņi.

Pie Pogačņikov dom nokļūstam pēc 3,5 stundu gājiena. Joprojām ir saulains un varam apskatīt kalnus visapkārt, divus
skaistus kalnu ezerus un Zadnjicas ieleju.

Lejup ejam pa to pašu mūļu taku – tā, diemžēl, ir tik pat gara, cik augšup ejot. Pie auto esam apmēram puspiecos. Ceļā esam pavadījuši 7, 5 stundas, nogājuši 23km, augstumu starpība 1450m.

Download file: Pogacnikov Dom.gpx

No rīta auto nākas uz pāris stundām atdod servisā uz nelielu remontu. Pa to laiku dodamies pastaigā gar Klopeinersee, pie viena uzkāpjam blakus esošajā Georgi kalnā un apskatām Georgi baznīcu. Kaut kā nemanot nostaigājam apmēram 10 km.

Izpeldamies vēl reizi Klopeinersee, paņemam saremontēto auto un braucam uz Slovēniju meklēt savu nākamo naktsmītni Rateče ciemā. To bez lielām grūtībām arī atrodam. Ienesam savu iedzīvi un braucam uz Vršiča pāreju. Laiks ir samācies un brīžiem nokrīt pa kādam lietus pilienam, bet ir silts un saule arī nekur nav pazudusi.

Noliekam auto pārejā un pa stāvu taku dodamies ceļā. Taka ir stāva tikai sākumā posmā līdz Vraticas pārejai. Tālāk jau (Benitas vārdiem) ir gandrīz promenāde.

Slemenova Špica (virsotnē) spīd saule un ir lielisks skats uz blakus esošajām gaišajām klinšu sienām. Varam izvēlēties varoņdarbus nākamajām dienām.

Dodamies atpakaļ pa citu, mazliet ekstrēmāku taku, kura iet gar klinšu sienu pa birstošiem akmeņiem. Lejā pārejā tomēr nokļūstam bez problēmām. Ceļā pavadījām 2,5 stundas, augstumu starpība ap 500m, noieti apmēram 6 km.

Šodienas programmā ir neliels pārgājiens pa Logarskas ieleju uz Rinka ūdenskritumu (Slap Rinka). Logarska ieleja atrodas Slovēnijā, jābrauc apmēram 45km pa kalnu ceļu pāri Pavliča pārejai. Kad sākam iet, saule jau karsē tāpat, kā dienu iepriekš. Labi, ka lielu daļu no ceļa ir jāiet pa mežu. Taka iet gar Savinjas upi. Sākuma daļā upē ir ūdens (ūdenī vēsumu ir atradušas garspalvainas melnas un brūnas govis lieliem, asiem ragiem). Ūdens iztek no liela akmens apakšas – tas ir Melnais avots. Aiz avota jau ejam gar (brīžiem arī pa) sausu upes gultni. Pie ūdenskrituma nokļūstam pēc 2,5 stundu gājiena.

Rinkas ūdenskrituma augstums ir 105 metri. Ūdens izplūst pa šauru spraugu klintī un tad krīt 90 metrus uz leju brīvā kritienā.

Atpakaļ dodamies pa to pašu ceļu.

Braucot atpakaļ uz naktsmītni izbaudām degvielas uzpildes stacijas meklēšanas priekus. Ir svētdiena – pirmie divi benzīntanki ir ciet. Labi, ka ceļa beigu daļā ir jābrauc no kalna lejā. Lai taupītu degvielu ņemam līkumus maksimālā ātrumā. Laimīgā kārtā trešais benzīntanks ir vaļā.

Vakarā dodamies peldēties Klopeiner see. Izmantojam mūsu naktsmītnes privāto peldvietu.

Download file: Logarska Dolina.gpx

Uz Slovēnijas Alpiem dodamies ar auto kopā ar mūsu Grobiņas draugiem Benitu un Imantu. Ceļojums sastāv no divām daļām – piedalīšanās nūjošanas čempionātā Austrijā un Slovēnijas Alpi. Braucam caur Lietuvu un Poliju uz Čehiju, kur pārnakšņojam viesnīcā Olomoucas nomalē. Otrajā dienā pēc nelielas ekskursijas Punkevnas alās Moravsky Kras dabas parkā braucam uz Austriju, kur apmetamies Klopeinas ciematā pie tāda paša nosaukuma ezera (Klopeiner see). Mūsu ceļojuma Slovēnijas daļa sākas 11. septembrī, pēc 4 ceļā un Austrijā pavadītām dienām.

Ceļojuma dienas:

Logarskas ieleja

Slemenova Špica

Pogačnikov Dom

Debela Peč

Korita Mostnice un Bohinjas ezers

Mala Mojstrovka

Visoki Kanin

Tromeja