Easy hiking trails

Arī brokastis ir sātīgas un garšīgas. Pie galda neviens ilgi nekavējas, sakrāmē mugursomas un prom ir. Mēs dosimies uz Montardo virsotni. 

Tas nav tālu no Restanca kalnu mājas. Nav arī augstu jākāpj – pāris stundu laikā esam augšā (tā ir kalnu māju priekšrocība – būt tuvu virsotnēm). Laiks joprojām ir jauks un skati no virsotnes arī.

No Montardo virsotnes tālāk pa taku starp vairākiem ezeriem ejam uz Ventosa kalnu māju. Pa ceļam satiekam savu galda biedru no Tulūzas. Viņš nav paņēmis līdzi karti, kā rezultātā, jau gandrīz aizgājis līdz Ventosai, griezies atpakaļ. Francūzis palūdz atļauju nofotografēt mūsu karti – viņš izdomā šodien nokļūt Kolomeras kalnu mājā, tas nav mums pa ceļam. Novēlam viens otram veiksmi.

Ventosa kalnu mājā ierodamies ap trijiem – tas ir četras stundas pirms vakariņām. Piesakāmies uz guļvietām – mums tiek 63.-66. vieta 66vietīgā istabā (tā ir šajā mītnē vienīgā). Saimniece mums arī izstāsta, ko varam paspēt vēl līdz vakariņām apskatīt. Tas ir pāris stundu garš maršruts uz trim ezeriem, no kuriem pēdējais esot īpaši skaists. Atstājam 3 mugursomas kalnu mītnē un dodamies skatīties ezerus. Jāpiekrīt saimniecei – maršruts un ezeri ir skaisti.

Vakariņās mums šoreiz iedala veselu galdu. Ēdamo pasniedz lielos traukos. Vispirms ejam pēc milzīgas zupas bļodas – spāņu tradicionālā ar maizi un ķiplokiem. Kad zupa ir izēsta (tas notiek zibenīgi), aiznesam bļodu atpakaļ un pretī iegūstam nākamo ēdienu. Drīz vien ar vakariņām esam tikuši galā. Arī ar karafīti sarkanvīna.

Pēc vakariņām apspriežam rītdienas gājienu un tad ejam uz savām guļvietām. Par laimi cilvēku ir samērā maz (kādi 20 varbūt), tāpēc nakts mūzika ir paciešamos apmēros. Daži solisti gan izceļas.

Download file: Montardo.gpx

Ejam vairāku dienu pārgājienā. Plāns – pirmajā dienā aiziet līdz kalnu mājai Ventosa, tur nakšņot un otrajā dienā uzkāpt Montardo virsotnē.

Līdz maršruta sākuma punktam ar auto netiekam, nesenajos plūdos upe ir izskalojusi vairākus ceļa posmus. Sākam iet Arties pilsētiņā, būs jānoiet pāris kilometri vairāk. Ejam pa ceļu, pēc tam pa taku kāpjam uz Restanca kalnu māju. Tur nepareizi izvēlos taku. Pēc vairāku stundu iešanas pie Estanh de Rius ezera saprotam, ka ejam nepareizā virzienā un Ventosa kalnu mājā nokļūt nevaram paspēt. Varam tikai iet atpakaļ uz Restancu. Tā arī darām – esam tur ap sešiem.

Rezervēju četras guļvietas 14 vietīgā istabā un palūdzu saimniekam piezvanīt uz Ventosu un pateikt, lai mūs negaida. Kalnu māja atrodas ezera krastā, pretējā krastā kalnu upe ietekot ezerā veido ūdenskritumu. Skats pa guļamistabas logu ir kā no pastkartes. Mugursomas, nūjas un zābaki ir jāatstāj priekštelpā. Jāatrod piemērota izmēra plastmasas čības un grozā var ņemt līdzi visu, kas nepieciešams. Neliekas, ka kādu satrauktu tas, ka mantas ir jāatstāj bez pieskatīšanas.

Vakariņas ir sātīgas un garšīgas – tradicionāla spāņu zupa (ar maizi un ķiplokiem), salāti, gaļa ar sēnēm un jogurts. Pie galda kopā ar mums ir francūzis no Tulūzas un kanādiešu advokāts no Londonas (kas netālu no Toronto). Kanādietis ir 30 dienās nogājis pusi Pireneju no Atlantijas okeāna un rīt beigs savu pārgājienu Salardu pilsētā. Nākamgad viņš plāno pabeigt Pireneju gājienu līdz Vidusjūrai.

Izdodas Benitu un Imantu pierunāt, un divu dienu pārgājiens pārvēršas trīs dienu. Nākamajā dienā dosimies uz Ventosu. Pa nakti guļam, klausoties daudzbalsīgā šņākuļošanā.

Download file: Restanca.gpx

Laika prognoze sola lietu. Nolemjam atkal braukt uz Franciju – apskatīt Gargā (Gargas) alas pie Saint Bertrand de Cominges pilsētas. Uz alu sienām ir alu laikmenta cilvēku roku attēli (22-29 tūkstošus gadu veci). Attēli ir melnā, baltā, sarkanā un dzeltenā krāsā. Iegūti pūšot krāsu uz rokas ar muti un uz alas sienas tā iegūstot rokas kontūru. Otrs paņēmiens – kontūrs ir iegūts, apkrāsojot ap roku ar kaut ko otai līdzīgu.

Alā drīkst iet tikai gida pavadībā – grupā ne vairāk kā 25 cilvēki (mūsējā grupā esam septiņi), pa dienu ne vairāk kā 10 grupas, vienas ekskursijas ilgums ne vairāk kā 50 minūtes. Tas tāpēc, lai saglabātu alā attēliem piemērotu klimatu un nesabojātu to, ko daba līdz šodienai ir saglabājusi.

Ekskursija sākas no augšējās alas, no tās pa mūsdienās izraktu tuneli nokļūstam vecākajā – apakšējā alā. Tā ir horizontāla plaisa klintī – jāiet pieliecoties, gar malām ala kļūst vēl zemāka. Alu cilvēku zīmējumi ir atrasti šaurās spraugās, kur var nokļūt tikai lienot uz vēdera.

Netālu no alām ir muzejs, kuru apskatam gan pirms, gan arī pēc ekskursijas pa alu. Muzejā var uz skārienjūtīga ekrāna mēģināt atrast alu cilvēku zīmētu mamutu un citus dzīvniekus. Visi atstājam muzeja datubāzē savu roku zīmējumus. Ir tikai jānoliek sava plauksta uz neliela ekrāna un jānospiež poga. Pēc tam ir jāievada savs vārds. Uz sienas ekrāna pēc brīža parādās rokas attēls.

Apskatam arī Saint Bertrand de Cominges, kas ir viens no pieturas punktiem svētceļnieku maršrutā uz Kompostelu. Pilsētiņu ir izveidojuši romieši 72 gadā pirms mūsu ēras. Tuvākajā apkārtnē visaugstākajā punktā atrodas katedrāle, pārējā pilsēta lejā. Vecas akmens mājas, šauras un stāvas ieliņas un mūri, termas un kapenes.

Pirmā saulainā diena šajā Pireneju braucienā. Maršruts sākas pie kalnu mītnes Hospice de France netālu no Francijas/Spānijas robežas franču pusē apmēram 40km brauciena attālumā no Viejas.

Maršruts sākas autostāvvietā Viejas tuneļa dienvidu galā. Izbraucot cauri tunelim jāpabrauc pāris simti metri uz priekšu, tad jāiegriežas lielā slēpotāju stāvvietā šosejas kreisajā malā un jābrauc gar šosejas otru malu atpakaļ.