No Sidgunda ar cilpu pa grants ceļiem līdz Mālpilij un atpakaļ uz Sidgundu. Mergupe un Suda atkal un atkal. Mālpils pilskalns, baznīca, muiža, Saules kalns, Torņakalns.
2021. g. 6. jūnijs.
Kategorijas
Sidgunda – Mālpils
Kategorijas
Jaunjelgava – Mentas stacija
Jaunjelgava – Iecavas upes tilts – Mentas stacija – gar Aklo purvu – gar Daudzevu – Sērene – Jaunjelgava. Ļoti feins, saulains aplis. Kādā brīdī arī lietus mazliet noķēra.
Labi braucami ceļi, divos posmos iznāca mazliet stumties. Stiga, pa kuru bojām plānojuši braukt uz Linezeru, bija uzarta. Bet labi, ka tā, tur mēs būtu iestiguši purvā. Tai vietā tikām pie Linezera no otras puses – kājām pa pusnogrimušu taciņu.
2021. g. 29. maijs.
Kategorijas
Ogre – Ciemupe – Ogresgals
Auto var nolikt stāvvietā pie Rīgas – Ogres šosejas (Daugavpils ielas). Ja stāvvieta ir pilna, pēc simts metriem ir otra, pēc tās – Rimi stāvvieta. Maršruts sākumā iet pa dambi, tad tūliņ aiz Ogres ietekas var iebraukt molos, pēc tam pa riteņbraucēju celiņu gar šoseju uz Ciemupi. Tur jānogriežas pa kreisi pa grants ceļu. Sākumā ceļš ir nedaudz pumpains, bet tālāk jau ir labāk.
Pie Vārnumuižas ir vairākas dižas vīksnas, arī Ogresgala vīksna ar apkārtmēru 6,5 m. Teiku vīksna un vēl dažas ar apkārtmēru krietni virs 4m. Ogresgalā pa gājēju tiltu pāri Ogrei, tad jānogriež pa kreisi. Sākumā gabaliņš gar šoseju, tad pa riteņbraucēju celiņu līdz Ogrei.
2021. g. 30. maijs.
Daugavas mols pie Ogres ietekas 
Ogresgala tilts 
Ogresgala riteņbraucēju celiņš 
Kategorijas
Girantes virsotne
Pamazām jātaisās uz māju pusi. Šodien no visa pa druskai – port de Saleix (pāreja), Mont Ceint (alias Pic Girantes) virsotne, kuru jau apmeklējām vienā no iepriekšējiem ceļojumiem. Izbaudām skatu uz apkārtējiem kalniem, tad atkal pāreja, mont Garias (netīšām uzkāpās) – vesels kalns ar nodegušiem rododendriem, izskatās šausmīgi akmeņaini, zāle un mellenes jau sāk ataugt. Tad nokāpām līdz Alate ezeriņam un pa pāreju atpakaļ uz sākumpunktu. No rīta bija daudz aitu un zirgu, kas savā starpā sarunājās, pēcpusdienā visi bija pazuduši. Kaudzēm Alpu vārnas un pulciņš grifu (vai kas tamlīdzīgs). Vispirms redzējām planējam, pēc tam arī sēžot uz klints.
Kategorijas
Longa ezers
Pirmdiena pienāk absolūtā miglā, mazliet arī līst. Nolemjam kāpt lejā pa īsāko ceļu, pāri Pecouche pārejai taku miglā varot neatrast, gar ezeriem ceļš ir krietni tālāks un tāpat jau neko nevar redzēt . Akmeņi ir slapji un slideni. Kādu brīdi ejam lejā, bet šķiet, ka migla vairs nav tik blīva. Pie pagrieziena uz ezeriem nolemjam tomēr aiziet līdz Étang Ronde (ek, tagad jau ir jākāpj uz augšu, no kalnu mājas pa taisno būtu bijis uz leju. Ezeru var samanīt un migla jau sāk staigāt- te biezāka, te mazāka. Kāpjam tālāk uz Étang Long. Izrādās, ka tur ir daži trošu posmi. Pie Étang Long uzēdam otrās brokastis. Mellenes arī tur neviens nav lasījis. Tikmēr notiek visādas gaismas un mākoņu spēles. Ieraugām visu ezeru. Ir tik skaisti, ka saņemamies ceļu turpināt gar ezeru, kur taciņa brīžiem ir ļoti šaura, ezers ir dziļš no pašas malas, izskatās, ka kalna turpinājums ir zem ūdens. Brīžiem troses patiešām palīdz. Tad vēl pāris simtu metru līdz pārejai un tad sākas garā lejā kāpšana. Jau spīd saule. Pa ceļam ir ļoti daudz aveņu. Kad tiekam jau līdz krūmiem un skabāržu mežam, taka iet lejā stāvā zigzagā gar ūdenskrituma kaskādēm. Tur satiekam vairākas salamandras. Iznāca 600+ m uz augšu, 1800+m uz leju. Lejā atkal ir migla, laiks kļuvis vēsāks.
