Easy hiking trails

Seūtas pilsētai ir divas daļas – austrumos (uz pussalas galu) ir bagātākā, bet rietumos (uz Marokas pusi) – nabadzīgākā daļa. Rietumu daļā ir rajoni, kur tūristiem neiesaka tumsā apkārt vazāties. Mēs ejam pa dienu un gar jūru. Iznākot no pilsētas dodamies pa ceļu augšā kalnā uz Marokas pusi. Vienā no pauguriem ir saglabājies kara laika nocietinājums. Tuvu robežai XIX gadsimta torņi, vismaz kādi pieci, bijām pie četriem. Atpakaļ nākam gar robežu. Te ir uzbūvēta kārtīga siena – 6m augsti metāla stieņi, dzeloņstieples, regulāri sargtorņi utt. Neskatoties uz to Seūtā regulāri cenšas iekļūt nelegāli viesi. Jādomā, ka Eiropas līderi, kuri sākotnēji rauca degunu par sētas būvēšanu uz robežas ar Baltkrieviju, zināja par sienām Seūtā un citur Āfrikā.

Gājiena beigu daļā lietus pastiprinās. Ostā nokļūstam jau diezgan izlijuši.

Ar kuģīti dodamies atpakaļ uz Eiropu (Alhesirasu), tad pa autostrādi gar jūru uz mūsu naktsmītni pie lidostas Malagā. Rīt lidojam uz mājām.

Download file: 2021-11-20-ceuta-west.gpx

Uz Spānijas anklāvu Āfrikā dodamies no Spānijas pilsētas Alhesirasas, kura atrodas pie Gibraltāra jūras šauruma blakus Lielbritānijas pārvaldītajam Gibraltāram. Gibraltārs ir neliels rags, kura lielāko daļu aizņem Gibraltāra klints (kuru labā laikā var pāri šaurumam redzēt no Āfrikas). Starp Alhesirasu un Gibraltāru ir neliels jūras līcis, kurā ir izvietota Alhesirasas osta. 

Alhesirasā ierodamies iepriekšējā vakarā. Laiks nav īsti veiksmīgs kuģošanai, jo pamatīgi pūš. Sola arī lietu, bet tas laikam viss paspēja izlīt naktī. Mūsu kuģa reiss tiek atcelts, bet esam Alhesirasas ostā agri un paspējam uz iepriekšējo kuģi, kurš ir lielāks, bet šorīt kādu stundu kavējas laika apstākļu dēļ. Paveicās 🙂 . Braucam gar Gibraltāra klinti pāri Gibraltāra šaurumam. Un pirmo reizi esam Āfrikā 🙂 .

Apstaigājam Seūtas daļu, kura ir tuvāk Eiropai. Tā ir neliela pussala, kuru ar pārējo zemi savieno tievs kakls, uz kura ir novietots Seūtas pilsētas centrs. Šaurākajā vietā ir cietoksnis un kanāls (kas pārvērš Seūtas pussalu salā 🙂 ). Vēl arvien pūš, tāpēc par peldēšanos var aizmirst, bet pastaiga iznāk diezgan laba. Ejam pārsvarā gar jūru, bet pussalas galā dodamies kalnā apskatīt otru cietoksni. To var apskatīt no ārpuses, jo iekšā saimnieko spāņu armija. Atpakaļceļā vēl ir vairāki objekti – interesants parks jūras malā un liela kapsēta.

Download file: 2021-11-19-ceuta-east.gpx

Ronda esot lielākā no Spānijas baltajām pilsētām. Pazīstama gan ar Spānijā pirmo vēršu cīņas arēnu (šeit XVIII gadsimtā Francisko Romero pirmoreiz cīnījās ar vērsi nevis zirga mugurā, bet uz savām kājām), gan ar tiltiem pār El Taho (El Tajo) kanjonu pašā pilsētas centrā. Slavenākais no tiem (Puente Nuevo jeb jaunais tilts) atdala XV gadsimtā veidoto jauno pilsētu no vecās, kuras sākumi ir meklējami arābu valdīšanas laikos. Rondu VI gadsimtā pirms mūsu ēras izveidoja ķelti, kuri to sauca par Arundu. Pilsētas tiesības Ronda ieguva Jūlija Cēzara laikā.

Te laiks ir mazliet sabojājies. Vējains un brīžiem uzlīst. Noliekam auto pilsētas centrā netālu no dzelzceļa stacijas un dodamies uz Puente Nuevo pusi. Blakus tiltam ir tūrisma informācijas centrs un arī Rondas karaliskās kavalērijas vēršu cīņu arēna, ar ko sākam Rondas brīnumu apskati. Arēna ir milzīga, skatītāju sēdvietas divos stāvos, piekļūšana pa marmora kāpnēm un gaiteņiem. Šeit ir arī zirgu dresēšanas laukumi un staļļi ar zirgiem.

Tālāk ejam uz tiltu apbrīnot kanjonu no augšas, kā arī nokāpjam pa taku lejā novērtēt to visā augumā. Ik pa brīdim līst un pūš auksts vējš. Tomēr apejam vēl līkumu vecajai pilsētas daļai lai apskatītu citus tiltus un jauno tiltu no otras puses. Uzkāpšana atpakaļ ir gar kanjonu par terasēs izvietota parka celiņiem.

Download file: 2021-11-18-ronda.gpx

Šodien kāpjam augstākajā (2066 m) Malagas provinces virsotnē La Maroma. Augstumu starpība ap 1000m.

Izvēlamies gājienu, kurš nav grūtākais, bet nav arī īsākais, no El Robledal, tas ir no ziemeļu puses. Sākumā ejam pa meža ceļu caur pīnijām (tur ir tecināti sveķi), tālāk akmeņainu taku. Tālāk kalns kā jau kalns. Satiekam vairākus kalnu kazu bariņus, šīs izskatās mazliet citādi kā iepriekš satiktās. Noskatījāmies jauno āžu/ kazu audzināšanu 🙂 .

Rīta pusē laiks ir saulains, vēlāk gan sarodas mākoņi, tas mazliet traucē skatiem, bet izskatās gana interesanti.

Lapu koki ir ļoti krāsaini, bet gar takas malu bārbelītes durstās. Pa ceļam ir vietas, kur saglabājusies rīta salna. Kalna galā ir vējains, ik pa brīdim “uzplūst” kāds mākonis.

Atpakaļceļš apmēram pa to pašu taku, bet gaismas ir pamainījušās. Atpakaļbrauciens uz Almohiu jau pa tumsu.

Download file: 2021-11-17-la-maroma.gpx

Rītu sākam ar mašīnas ekskursiju pa maziem līkloču celiņiem starp olīvkoku laukiem. Ļoti daudz jaunu sastādītu kociņu taisnās rindās. Pakalni izskatās ļoti “kārtīgi”. Vēl arī citi lauki, kurus pašreiz apstrādā. Ganās ēzelīši un mūļi. Pa kādai baltajai pilsētiņai.

Braucam uz tūristu pasākumu Caminito del Rey (jeb karaļa taka). Taka kanjonā gar klinti tika izveidota XX gadsimta sākumā Guadalhorce upes dambja, akvedukta un HES sakarā (strādniekiem). Taka ir metru plata un atrodas līdz 100 m augstumā virs upes. 1921. gadā Spānijas karalis Alfonss XIII atklāja Guadalhorce upes dambi un arī nedaudz pastaigāja pa taku – kā rezultātā taka ieguva savu nosaukumu.

Taka pamazām nolietojās un kļuva bīstama. Pēc vairākiem fatāliem negadījumiem 2000. gadā tā tika slēgta. Tomēr arī pēc tam četri cilvēki ir te gājuši bojā. 2015. gadā tika pabeigts takas atjaunošana projekts (faktiski taka tika uzbūvēta no jauna, veco taku var šur tur redzēt zem jaunās). Zemāk Malagas provinces padomes video ir redzami daži mirkļi no takas atjaunošanas.

Karaļa taka ienes labu naudu. Biļetes var pasūtīt internetā un tas ir jādara savlaicīgi. Mēs to darījām nepilnu mēnesi iepriekš un tikām tikai pie dārgajām (ar gidu).

XIX gadsimta 60-jos gados šeit tika uzbūvēts dzelzceļš, kurš savieno Malagu ar Kordovu (pirms tam satiksme no Malagas uz citām Andalūzijas vietām kalnu dēļ bija apgrūtināta). Dažās vietās dzelzceļš iet pa kanjona otru malu ( kad izlien no tuneļa) pa feiniem tiltiņiem. Pavisam dzelzceļam ir 17 tuneļi, 8 viadukti un 18 tilti.

Īss video no pastaigas pa Caminito del Rey

Download file: 2021-11-16-caminito-del-rey.gpx