Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnēm attālinoties vienai no otras, plaisā no zemes dzīlēm izplūst magma. Sacietējot tā ir izveidojusi Vidusatlantijas kalnu grēdu. Šī ir viena no pasaules garākajām kalnu grēdām, bet tā gandrīz visa ir zem okeāna virsmas. Izņemot pašu augstāko virsotni – Islandes salu.
Islande ir viens no pasaules vulkāniski visaktīvākajiem reģioniem. Pie Islandes krastiem pagājušā gada 60ajos gados vulkana izvirdumā izveidojās viena no pasaules jaunākajām salām – Sirtsija (Surtsey). Daudziem droši vien atmiņā ir palicis 2010. gadā Eijafjallajokula (Eyjafjallajökull) izvirdums, kurš radīja haosu Eiropas lidmašīnu satiksmē.
Tomēr Islande ir īpaša ne tikai vulkānu, geizeru un lavas lauku dēļ. Islande atrodas pie paša ziemeļu polārā loka un to apskalo Golfa straume. Islandē ir viens no Eiropas lielākajiem ledājiem Vatnajokuls un Islandē ir samērā silts (gan ļoti nepastāvīgs) klimats.
Uz Islandi braukt nolemjam divu iemeslu dēļ. Pirmais izriet no augstāk rakstītā. Otrais ir vēlme piedalīties Reikjavikas taku skriešanas maratonā. Ceļojumam varam atvēlēt 12 dienas, visu Islandi tik īsā laikā apskatīt ir pilnīgi nereāli. Pēc ilgām pārdomām izvēlamies pirmajām divām dienām (pirms maratona) Reikjaviku, tad (pēc maratona) Zelta loku (vienas dienas maršruts) un atlikušajām dienām braucienu apkārt salai.
No Rīgas izlidojam 2017. gada 5. jūlijā astoņos vakarā un pēc 4 stundu lidojuma deviņos nolaižamies Keflavikas lidostā. Esam joprojām Eiropā bet uz Amerikas tektoniskās plātnes.
Viesu namā esam pēc 11iem pēc 40 km brauciena. Ir gaišs. Mums ir istaba otrajā stāvā ar lielu balkonu. Virtuve, duša un tualetes ir koplietošanas – nedaudz kā komunālajā dzīvoklī.
Ceļojuma dienas:
| Reikjavika |
| Kopavogura |
| Zelta loks |
| Seljalandsfoss, Skogafoss, Vika |
| Vatnajokuls |
| Sveinstekksfoss |
| Detifoss un Aspirgi kanjons |
| Dalvika un ziemeļu fjordi |
| Snafelsnes pussala |
| Glimura ūdenskritums |