No Cīrihes lidostas braucam uz Frīdingenu pie Donavas. Robežu šķērsojam trīs reizes – tā ir vēl līkumotāka, nekā šoseja. Tā ir Eiropas Savienības robeža, to reprezentē daži robežsargi, kuri bargi skatās uz mums. Automašīnas lēnām brauc viena aiz otras un uz robežas piestāj. Kad pienāk mūsu kārta, robežsargu meitene bargi pamāj un varam doties tālāk.
Ievācamies viesnīcā un braucam skatīties Zigmaringenas pili. Jābrauc apmēram 30km. Sākumā pa serpentīnu pāri uzkalnam, tālāk gar upi – pa labi ir Donava (tā šeit ir apmēram Gaujas lielumā), pa kreisi stāvas klintis. Koku lapas jau rudens krāsās. Zigmaringenas pils ir Donavas krastā paugura galā, izskatās iespaidīgi. Vecpilsēta ir ļoti jauka – ar visiem atribūtiem (šauras gājēju ieliņas, mājas ar raksturīgiem ornamentiem uz sienām – itkā koka režģis). Vispār šeit ir forši.
Pa ceļam vairākas reizes apstājamies lai apskatītu skaistās klintis un arī Baironas klosteri (no attāluma pagaidām). Pēdējā pieturvietā kādus 2km pirms Frīdingenas apstājamies pie viesu mājas. Tur atrodam taku uz skatu punktu. Tur no augstas klints var redzēt Donavas ieleju un Baironas klosteri.
Frīdingenā vēl pastaigājam pa centru. Jau ir tumšs, bet ir skaidrs, ka te nemaz nav sliktāk, kā Zigmaringenā :-).