Pēc vakardienas varoņdarba nolemjam nedaudz atpūsties dzeltenajā vilcienā. Braucam ar to no Villefranšas caur Oletei (Olette) līdz Font-Romeu. Tas ir vairāk nekā puse no vilciena kopējā maršruta – ceļš vienā virzienā ilgst apmēram divas stundas.
Izbraucam no Villefranšas 9.05. Vilcienam ir 4 vagoni, no tiem viens vaļējais. Izvēlamies, protams, vaļējo. Tā tiekam pie skaistiem skatiem un salšanas. Es tieku arī pie līdzbraucēja – sienāža, kurš labu gabalu brauc līdzi uz manas cepures malas. Vilciens brauc cauri 16 tuneļiem un pāri vairākiem skaistiem tiltiem. No Villefranšas 400mvjl uzbraucam līdz 1600mvjl. Jo augstāk uzbraucam, jo vēsāks paliek. Tas tomēr nemazina braucēju priecīgo garastāvokli. Kādā pieturā mūsu nodalījumā (paredzēts 8 cilvēkiem) iekāpj pieci vācieši. Visi fotografē, samājas ar garāmbraucošajiem autobraucējiem un ceļa strādniekiem. Autovadītāji taurē, vilciens arī. Baudām dzīvi… Atpakaļceļā braucam kopā ar pusmūža francūžiem. Iebraucot tunelī viņi auro. Pa tumsu kāds uztaisa pozu (piemēram noguļas uz sola un paceļ gaisā kājas). Kad vilciens izbrauc gaismā, citi fotografē un visi smejas.
Font-Romeu pietura ir stundas attālumā no pilsētiņas, pie tam ir jāiet stāvus kalnā. Pirms kāpt augšā uz pilsētu, apmeklējam pasaulē lielāko (tā te rakstīts) zinātniskajai pētniecībai paredzēto heliokrāsni. Lielajai daudzstāvu ēkai viena siena veido parabolisku spoguli. Pretī spogulim kalna nogāzē novietoti vairāk nekā 60 automātiski grozāmi lieli spoguļi. Kad sistēma ir ieslēgta, kalna nogāzē esošie spoguļi pagriežas tā, lai atstarotu saules gaismu uz centrālo spoguli (mājas sienu). Paraboliskais spogulis sakopo visus starus vienā punktā – tur ir iespējams iegūt ap 3000 grādu temperatūru.
Heliostacija pēta materiālus, tai skaitā kosmosa tehnikai paredzētos. Ekskursija sākas ar demonstrāciju pie samērā neliela grozāma paraboliskā spoguļa (ap metru diametrā). Gide pavērš to pret sauli un ieliek resnu zaru staru krustpunktā. Tas uzliesmo momentā.
Iekšā stacijā ir gan videodemonstrācija, gan stendi. Dažus var iedarbināt. Viens no stendiem demonstrē, kā iedarbina lielo heliokrāsni. Citā – kā darbojas saules baterijas, kā iegūst elektrību ar vēja ģeneratoriem utml.
Apskatījuši heliostaciju kāpjam augšā kalnā. Vispirms nonākam Odeilo. Tas ir tipisks Pireneju ciemats ar vecu baznīcu, stāvām un šaurām ielām. Pašā ciemata centrā redzam sagatavotu lielu jāņu ugunskuru. Ugunskura vidū ir kārts ar lupatu lelli.
Tālāk cauri ciematam dodamies uz Font-Romeu. Tas jau ir mūsdienu ražojums – tūrisma un slēpošanas centrs. Neizdodas atrast pat vecpilsētu. Dodamies atpakaļ uz vilciena staciju un braucam uz Villefranšu. Lejā vilciens nobrauc pusotrā stundā – tomēr vieglāk, nekā rāpties kalnā.
Villefranšā pie vecpilsētas arī ir sakrauts ugunskurs. Rīt būs svinēšana. Pirms braukt mājās apstājamies apskatīt Vernet les Bains pili.
