Braucam uz Spāniju – uz Bielsu, tad pagriežamies uz ziemeļrietumiem un braucam uz augšu pa Pinetas ieleju – apmēram 14km līdz Paradoras stāvvietai. Laiks ir saulains un karsts. Izvēlamies maršrutu, kurš ved uz Pinetas balkonu (droši vien kalna nosaukums) un ezeru. Sākumā ejam pa ceļu, tad nogriežamies pa kalnu taku. Visapkārt var redzēt skaistus ūdenskritumus. Strauti graužas cauri sniega kalniem un kausē tos no apakšas. Strauti un upītes ir ūdens pārpilni – esam drīz spiesti atteikties no tālākas iešanas, jo taka beidzas pie straujas upes. Upes malā ir kaut kādi ķēdes gali, bet doma kuģot uz dibena lejā pa straujās upītes gultni neliekas vilinoša.
Tomēr negribam vēl padoties, sameklējam citu taku un dodamies uz augšu pa to cauri zemam priežu mežam. Tiekam līdz skaistai smilšakmens pārkarei. Bet tālāk ir sniega pilna aiza, zem kuras tek upīte. Neriskējam sniegu izmantot par tiltu un dodamies atpakaļceļā.
Nokāpuši lejā līdz ceļam, ejam pa to vēl gabalu prom no stāvvietas. Tiekam līdz skaistam tiltiņam kuram gandrīz virsū no augšas gāžas ūdenskritums. Tiltiņš visu laiku ir it kā zem dušas. Karstajā laikā tas nemaz nav nepatīkami. Vēl ejam gabalu uz priekšu līdz nokļūstam līdz skaista kalnu cirka pakājei.
Atpakaļceļā apstājamies Bielsā un nedaudz to apskatam. Mājas lielākoties jaunas, bet uzceltas kā vecos laikos – šauras ieliņas, akmens mūri utml. Tūristu pievilināšanai. Iebāžam arī degunu Bielsas baznīcā – tā ir diezgan liela priekš nelielā ciematiņa.
Iebraukuši Francijā nokļūstam aitu bara vidū, kuras ir izdomājušas šķērsot šoseju. Ļoti lēni un uzmanīgi tiekam cauri.