Braucam uz kaimiņu ciemu Rū (Le Roux). Vinnija Pūka draugu ķengurēnu tur tomēr nez vai satiksim 🙂
Uzbraucam līdz Rū pa kalnu serpentīnu un auto atstājam ciema stāvvietā turpat ceļa malā. Ejam cauri ciematam un tālāk pa maršrutu, kas iet gar vairākām vecām kapelām un seniem daļēji vai pilnīgi pamestiem kalnu ciematiem.
Ir silts, bet kalnos mums priekšā rosās lietus mākoņi. Šodien atkal ir murkšķu redzamā diena – viens pavisam tuvu izbāž no savas alas galvu, nosvilpjas un ielien atpakaļ, cits pārskrien pār taku pāris soļu attālumā. Vēl cits nedaudz tālāk ilgi stāv uz akmens un pēta mūs. Visa pļava ir vienās murkšķu alās, jāskatās, lai neiekāptu kādā.
Pirmais pamestais ciemats saucas Pre Roubaud. Tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju jau kopš 1920 gada. Toties ir vairākas restaurētas mājas un maizes ceptuve ar divām lielām krāsnīm.
Pēc gājiena cauri lapegļu mežam un murkšķu pļavai nonākam otrā pamestā ciematā – La Montet. Tajā ir māju drupas un atjaunota baznīca. Ciemats ir pamests jau kopš 19. gadsimta beigām. 1846 tur bija 35 mājas, kur dzīvoja 126 cilvēku, ciemā bija fermas, skola, maizes ceptuve, augļu dārzi. Savādi ir iet cauri tādam mirušam ciematam un domāt par cilvēkiem, kuri te sen atpakaļ dzīvojuši. Tagad tas viss pamazām sabrūk un aizaug ar zāli.
Atpakaļ ejam pa citu taku, pirms pašas Rū paslēpjamies no lietus zem vecas kapelas platās nojumes, tā šķiet nosedz visu ceļu.
Braucam atpakaļ gar Abrī uz St. Veran. Tā atrodas 2 km augstumā un francūži to sauc par augstāko ciematu, kurā ēd maizi. Ja neskaita speciāli slēpotājiem uzbūvētos ciematus (un tos tiešām nevajag skaitīt), tad St. Veran ir augstākais kalnu ciemats Francijā.
Kad tuvojamies St. Veran, pirmoreiz mūsu atvaļinājuma laikā sāk nopietni līt. Ekskursijā pa pilsētiņu dodamies lietus apmetņos. Te ir daudz labi sakoptu māju. Viesnīcas, restorāni, veikaliņi. Pilsēta atrodas kalna dienvidu nogāzē, divas galvenās ielas iet paralēli viena otrai – viena virs otras. Mājas ir 2-3 stāvu. Senāk mājām pirmais stāvs bija mūra, otrais koka. Cilvēki un lopi dzīvoja pirmajā stāvā, otrajā stāvā žāvējās siens. Šī iekārtojuma dēļ pilsētas mājas bija ļoti ugunsnedrošas un pilsēta ir cietusi postošos ugunsgrēkos. Šodien St. Veranas mājām otrajā stāvā ir lieli koka balkoni.
Kamēr staigājam pa pilsētu, lietus beidzas. Apskatām vēl baznīcu, tā ir grezna.