Noliekam auto netālu no koncertzāles jūras krastā un dodamies uz veco ostu.
Tur mūs gaida visdažādākās vaļu skatīšanas ekskursiju reklāmas. Kantoru ir daudz – piedāvā dažādus braucienus jūrā ar vaļu skatīšanos un arī stundas braucienu skatīties atlantijas tuklīšus (puffins). Izvēlamies tuklīšus (maksā ap €60).
Sağērbjam mugurā trīs jakas un dodamies uz augšējā klāja pašu priekšgalu. Auksts ir ar visām trim jakām. Ekskursijas vadītājs spānis Rodrigo neiesaka krist pāri bortam, jo ūdens ir ap 8 grādu auksts.
Tuklīši dzīvo Lundey salā un lidinās ap to. Izskatās pēc lielām bitēm vai maziem pingvīniem. Spārni viņiem ir īsi, tāpēc jāvicina 400 reizes minūtē. Rodrigo esot arī mēğinājis, bet vairāk par 100 nav varējis. Tuklīši ir veikli peldētāji, nirēji un zivju ķērāji, pēc tam viņi lido spārnus tirinādami un no knābja karājas zivis. Gluži kā pie cilvēkiem uz tuklīšu rēķina dzīvo cita putnu suga, kuri paši zivis ķert neprot, bet lidojumā atņem tās tuklīšiem. Tādi kā nodokļu iekasētāji.
Atgriezušies ostā dodamies sildīties pie islandiešu fišenčipiem. Garšīgi.
Staigājot pa Reikjavikas centru saule mijas ar lietu un vēju. Milzīgajā Halgrimskirkjas baznīcā ērğelēm daļa no stabulēm ir perpendikulāri pārējām un nāk ārā no ērğelēm kā pastarās tiesas bazūnes.
Pāris km tālāk ir Nauholtsvikas pludmale, tur ir paredzēts rītdienas trases finišs. Pāri šaurajam līcim pavisam tuvu ir Kopavogura un mūsu naktsmītne. Pa ceļam uz to vēl piestājam pie interesantas formas baznīcas paugura virsotnē.Uzmeklējam auto un braucam pēc sacensību numuriem. Kopīgais reğistrēto dalībnieku skaits uz visām sešām distancēm ir 31. Nu ja – Reikjavikā ekotreils ir pirmo reizi.