Ejam vairāku dienu pārgājienā. Plāns – pirmajā dienā aiziet līdz kalnu mājai Ventosa, tur nakšņot un otrajā dienā uzkāpt Montardo virsotnē.
Līdz maršruta sākuma punktam ar auto netiekam, nesenajos plūdos upe ir izskalojusi vairākus ceļa posmus. Sākam iet Arties pilsētiņā, būs jānoiet pāris kilometri vairāk. Ejam pa ceļu, pēc tam pa taku kāpjam uz Restanca kalnu māju. Tur nepareizi izvēlos taku. Pēc vairāku stundu iešanas pie Estanh de Rius ezera saprotam, ka ejam nepareizā virzienā un Ventosa kalnu mājā nokļūt nevaram paspēt. Varam tikai iet atpakaļ uz Restancu. Tā arī darām – esam tur ap sešiem.
Rezervēju četras guļvietas 14 vietīgā istabā un palūdzu saimniekam piezvanīt uz Ventosu un pateikt, lai mūs negaida. Kalnu māja atrodas ezera krastā, pretējā krastā kalnu upe ietekot ezerā veido ūdenskritumu. Skats pa guļamistabas logu ir kā no pastkartes. Mugursomas, nūjas un zābaki ir jāatstāj priekštelpā. Jāatrod piemērota izmēra plastmasas čības un grozā var ņemt līdzi visu, kas nepieciešams. Neliekas, ka kādu satrauktu tas, ka mantas ir jāatstāj bez pieskatīšanas.
Vakariņas ir sātīgas un garšīgas – tradicionāla spāņu zupa (ar maizi un ķiplokiem), salāti, gaļa ar sēnēm un jogurts. Pie galda kopā ar mums ir francūzis no Tulūzas un kanādiešu advokāts no Londonas (kas netālu no Toronto). Kanādietis ir 30 dienās nogājis pusi Pireneju no Atlantijas okeāna un rīt beigs savu pārgājienu Salardu pilsētā. Nākamgad viņš plāno pabeigt Pireneju gājienu līdz Vidusjūrai.
Izdodas Benitu un Imantu pierunāt, un divu dienu pārgājiens pārvēršas trīs dienu. Nākamajā dienā dosimies uz Ventosu. Pa nakti guļam, klausoties daudzbalsīgā šņākuļošanā.