Braucam uz Turmalē pāreju (Col de Tourmalet), četrus kilometrus aiz tās atstājam tukšā stāvvietā (slēpošanas kūrorts vasarā) auto. Netālu no stāvvietas ganās lamu bars.
Uz mūsu ceļa mērķi – 2724m augsto Quatre Termes virsotni (Le Pic des Quatre Termes) ejam pa slēpošanas trasi (otrādā virzienā, nekā to parasti dara slēpotāji). Uzkāpuši kādu pusi no augstuma nogriežamies uz stāvu taku klinšu bluķiem nosētā nogāzē. Tur kāpšana nesokas tik raiti, nākas krietni nopūlēties, lai tiktu 2660 metrus augstajā pārejā. No pārejas var redzēt, ka mūsu ieplānotā virsotne ir daļēji mākoņos, bet tas, kas nav mākoņos ir stāvs klinšu bluķu konuss. Sākumā izdomājam, ka tas nebūs pa spēkam un uzkāpjam nedaudz zemākā virsotnē pārejai otrā pusē. No virsotnes paveras fantastisks skats uz kalniem un ielejām ar daudziem skaistiem ezeriem.
Tālāk nolemjam gar Quatre Termes virsotni doties tālāk, jo nokāpšana ir paredzēta pa citu ceļu. Tomēr taka, kuru izvēlamies, kaut kā nejauši uzved mūs virsotnē.
Lejup kāpiens izvēršas par īstu pārbaudījumu. Gandrīz visu ceļu ejam pa klinšu bluķiem. Pie auto esam pēc septiņiem vakarā, ceļā pavadījuši vairāk nekā deviņas stundas (10km, augstumu starpība 1100m).