Pirenejos ieradāmies 28. septembra pēcpusdienā no Mijo (Francija), kur Ilze piedalījās nūjošanas maratonā. Mijo nokļuvām no Barselonas, bet uz Pirenejiem braucām pa maršrutu Mijo – Narbonna – Perpiņjana, tad Prades – Villenfranša de Konflenta, tālāk pie Puigcerdas iebraucām Spānijā un gar Andoras dienvidu robežu uz Sortu, un visbeidzot uz mūsu naktsmītnes vietu Baro.
Baro ir ciematiņš La Noguera Pallaresa upītes krastā. Mūsu viesnīca Alt Pirineu (augstie Pireneji) ir neliela trīsstāvu ēka šosejas malā. Šeit pavadījām 10 jaukas dienas, par ko lielā mērā ir jāpateicas mūsu saimniekiem – Silvijai un Markam.
Mūsu mērķis šoreiz ir Aigestortes un Svētā Maurīcija ezera nacionālais parks (Parc Nacional Aigüestortes i Estany de Saint Maurici) – vienīgais nacionālais parks Katalonijas teritorijā. Aigüestortes katalāņu valodā nozīmē līkumainais ūdens. Te tiešām ir daudz līkumotu kalnu upīšu, ir arī gandrīz 200 ezeru un kalni – no kuriem augstākais ir 3017m augstais Besiberri Sud. Te dzīvo Pireneju kalnu kazas, murkšķi, sermuļi, stirnas, melnās dzilnas, parastie krustknābji, zelta ērgļi un citi zemes un gaisa iedzīvotāji.
Saites uz mūsu kalnu gājieniem. Pārsvarā tie ir vienas dienas, izņemot pēdējo – pārgājienu uz Punta Alta de Comalesbienes virsotni.
Ceļojuma dienas:
| Malmerkata un Tornaforta |
| Montkortes un Saļjentes ezers |
| Kalni pie Ļesui |
| Maurici un Rateras ezers, Amitges adatas |
| Sarkanās klintis |
| Pie Aneto ciemata |
| Mont-rebei aiza |
| Punta Alta de Comalesbienes |