Ceļamies sešos. Mākoņains, bet cerīgāks, nekā vakar. Braucam uz Spāniju – atkal uz Banos de Panticosa, kur pāris dienas iepriekš sākām gājienu uz Puerto de Marcadou. Pa ceļam līdz Spānijas robežai vēl ir mākoņi, bet tālāk jau ir saulains, tikai diezgan auksts. Kādā spāņu ciematā termometrs rāda 6 grādus. Apstājamies ceļa malā pirms Panticosas – jau pazīstamā vietā. Blakus mašīnai ir apsarmojis jumts.
Neizdodas atrast takas sākumu, bet, izmetot nelielu līkumu pa kalnu, to tomēr atrodam. Ejam pa kalna ēnas pusi. Ir auksts – ēdam sasalušas mellenes. Tikai ap vienpadsmitiem pirmo reizi izejam saulē. Pēc tam dabūjam to atliku likām (sejas atkal sarkanas). Uzkāpjam līdz ezeram Ibone del Brazato. Tālāk pārejot pāri nelielam pauguram ieraugam vēl trīs ezerus – Ibones Altos del Brazato. Pārsvarā ejam pa akmeņainiem laukiem. Uzrāpjamies līdz pārejai Cuello Alto del Brazato. Visbeidzot pa akmeņainu nokalni un kalna kori uzkāpjam virsotnē Pico de Baciasa.
Ļoti interesanti – kāpjot augšā un arī lejā brīžiem pūš ļoti auksts vējš. Bet augšā vēja nav!
Lejā ejot vēl ēdam mellenes – šoreiz jau atsalušas. Ēdam arī avenes.
Mājās braucot iesprūstam pirms Eaux-Chaudes (siltie ūdeņi). Gani pa šoseju dzen lielu aitu baru. Braucam aiz ganāmpulka kādas piecas minūtes (aiz mums rindā brauc vēl vairākas mašīnas). Pēc tam gani māj, lai braucam garām. Braucam arī braši garām – sākumā pa šosejas malu, tad pa nomali, tad pa zāli gar nomali. Bet beigu beigās garām tiekam.