Braucam uz Spānijas robežu (Col de Pourtalet). Kādus 3km pirms robežas apstājamies nelielā pieturā ceļa malā un dodamies ceļā. Šur tur redzam mākoņus, bet mums spīd saule. Uzkāpjam līdz ganu būdai Cabane de Peyrelue un gar to līdz kalnu pļavai. Tur ieraugam otru ganu būdu un aiz tās augšā mūsu kalnu.
Pirms to iekarot, nolemjam izmest mazu līkumu. Uzkāpjam pārejā Port View de Salient un tad nedaudz augstāk uz Pic d’Estremere pusi. Nokļūstam vietā, no kuras lieliski var redzēt Spānijas kalnus un Coral de las Mulas, kur mēs bijām pirms dažām dienām.
Dodamies tālāk uz Peyrelue virsotni. Aiz ganu būdas pazaudējam taku un tālāk kāpjam augšā pēc izjūtas. Tas nav grūti, jo kalna nogāze ir viena vienīga pļava. Beigās atrodam savu taku kaut kur pa vidu starp pāreju Port View de Salient un Peyrelue virsotni. Tālāk mūsu taka iet pa kalna kori un Spānijas-Francijas robežu. Redzam atkal spāņu kalnus un ciematus, tālāk ūdenskrātuvi Embalse de Lanuzo un Lanuzo ciemu. Redzam Formigal un kalnu, kurā mēs neuzkāpām. Redzam arī El Portalet ciemu, kurā mēs dzīvojām ceļojuma pirmās dienas.
Pa kalna kori uzkāpjam virsotnē. Visu laiku spīd saule bet pūš auksts vējš. Augšā virsotnē atkal nezkāpēc ir silti. Tur pavadam kādu laiku apbrīnojot apkārtni.
Lejā kāpjam pa citu pusi – pa Ourade ieleju. Tur ganās viena pati aita, gabaliņu tālāk redzam otru – jau pa pusei apēstu, netālu strautā guļ aitas rags. Ilze ierauga fantastisku klinti, kura izskatās pēc guloša suņa.
Pa taku nokāpjam līdz pirmajai ganu būdai un tālāk līdz mašīnai.
Mājās braucot aiz Eaux-Chaudes gani pa šoseju dzen govju baru. Tam tiekam garām bez lielas aizkavēšanās. Kaut gan viena otra govs izdara diezgan bīstamas kustības uz auto pusi.