Ceļamies sešos, braucam uz Trumūzas cirku (Cirque de Tromouse). Šodien ir cerība, ka tur būs labāks laiks, nekā pirms dažām dienām, kad miglas dēļ tur nekas nebija redzams.
Laiks ir mākoņains, braucot augšā pa serpentīnu tiekam miglā, tomēr mūsu bažas ir veltas. Kad uzbraucam Trumūzas cirka stāvvietā, virs varenās klinšu sienas lec saule. Mākoņi ir palikuši apakšā.
Sākam iet. Kamēr tuvojamies sienai – vairākas reizes nokļūstam tās ēnā un no jauna izbaudām saullēktu 🙂 Izstaigājam gar cirka sienu uz vienu un otru pusi. Tad kāpjam augšā pa ļoti stāvu marmora klinšu nogāzi. Pa to nokļūstam līdz Sedā pārejai (Col de Seda) un tai pāri Trumūzas cirka sienas otrā pusē. Tur pa akmeņainu nogāzi nokāpjam nedaudz zemāk un kāpjam Gelā pārejā (Col de Gela). Virs mums pa akmeņiem aizklidzina bars kalnu kazu – kopā ap 40.
No Gelā pārejas pa stāvu kori uzkāpjam Gela virsotnē (Pic de Gela 2851m). Gela virsotnes un pārejas vienā pusē ir mākoņi, mūsu pusē spīd saule.
Atpūšamies un kāpjam lejā. Gājiens ilgst 9 stundas, esam nogājuši 20km, augstumu starpība 900m.