No rīta parakstam inventarizācijas aktus ar lielu daudzumu nepazīstamu priekšmetu nosaukumu.
Mūsu pārgājiens sākas pie pavisam nelielas stāvvietas 2 km pirms Gabas ciema. Pārejam šoseju un lienam pa šauru taciņu mežā iekšā un kalnā augšā – tieši cauri kazeņu krūmiem, pilniem ar saldām kazenēm. Nopietnāku mielošanos atliekam līdz pārgājiena beigām. Taka iet stāvus augšā kalnā pa meža taku – brīžam akmeņainu, brīžam ar mīkstu skābaržu lapu paklāja izklāta. Pēc divām stundām tiekam no meža ārā nelielā pļaviņā, bet tad atkal pa mežu jau apkārt kalnam dodamies uz ezeru Lac d’Er. Atpūšamies neliela paugura virsotnē pašā ezera krastā. Pēc tam pa taku dodamies tālāk. Īsti nav skaidrs, kura ir īstā virsotne, ejam brīžam pa taku, brīžam vienkārši pa kalnu pļavu uz augšu. Ieraugam augšā atpūšamies kādus 8 cilvēkus un ejam tieši pie viņiem. Izrādās, ka turpat arī ir meklētā Pic d’Er virsotne. Pēdējo gabalu atkal ir jāiet pa kalnu kori. Kamēr mēs apgūstam virsotni un skatus visapkārt, pie mums uzkāpj vairāki francūži. Pārrunājam dažu vārdus un tad gan viņi, gan mēs sākam ceļu uz leju. Sākumā palaižam viņus pa priekšu bet pusceļā noķeram un izpelnāmies atzinīgus izsaucienus par mūsu iešanas stilu :-).
Nokāpuši lejā izpildām plāna punktu par mielošanos ar kazenēm. Tās ir tiešām gardas.
Vakarā iemēģinām savu privāto atpūtas stūrīti – sidrs un skati uz kalnu galotnēm…
