Šis piedzīvojums nedaudz atšķiras no pārējiem mūsu lapās aprakstītajiem, jo ceļojuma mērķis ir piedalīšanās 4. pasaules čempionātā nūjošanā, kurš notika 9.-11. septembrī Austrijas dienvidos netālu no Bleiburgas pilsētas. Ir dažādi viedokļi par to, cik pamatotas ir pasākuma pretenzijas saukties par pasaules čempionātu, to šeit neapspriedīsim. Sacensības bija noorganizētas lieliski. Piedalījās ap 150 nūjotāju no 10 valstīm (Itālija, Slovēnija, Austrija, Vācija, Polija, Čehija, Šveice, Ungārija, Francija un Latvija). Labi marķēta trase, precīzs nolikums, tiesneši, kuri sekoja nolikuma ievērošanai (bija 2 diskvalifikācijas un ap 10 brīdinājumi) utml. Latvijas komanda piedalījās pirmo reizi.
Uz čempionātu braucām ar auto kopā ar saviem draugiem Benitu un Imantu. 10. septembrī Imants, Ilze un Juris startēja pamatdisciplīnā (21,6km), Benita – līdzjutēju distancē (9km). Ceļā uz Austriju pavadījām 2 dienas. Apmetāmies lieliskā apartamentā Klopeinas (Klopein) pilsētiņā pie Klopeiner ezera (Klopeiner see).
Bildes
Pirmā diena. Iepazīšanās ar trasi
No rīta paēduši brokastis dodamies nelielā nūjošanas pastaigā – iekļaujamies 5 kilometros. Vēlāk braucam meklēt starta vietu – to atrodam bez lielām pūlēm. Stadions, kurā būs starts un
finnišs, atrodas St. Michael ab Bleiburg nomalē. Izbraucam trasi (gandrīz visu) ar auto. Pārsvarā asfalts, bet trīs posmi ar citādiem segumiem (grants, meža taka utml.). Rīt sola 27-28 un saulainu laiku. Būs karsti…
Ap pieciem ierodamies otro reizi St. Michael ab Bleiburg stadionā. Saņemam numurus, čipus un citas svarīgas lietas. Atklāšanas pasākums ir paredzēts septiņos, tāpēc izmantojam laiku un aizbraucam
apskatīt netālu esošo Bleiburgas pilsētiņu (viduslaiku – tā rakstīts tūrisma prospektos). Bleiburgas centrā nejauši satiekam trīskārtējo čempionu un rekordistu Mihaelu Epu, kurš mums veltī nedaudz laika lai aprunātos un kopā nofotografētos.
Pēc Bleiburgas apskates atgriežamies St. Michael ab Bleiburg stadiona hallē, kur piedalāmies čempionāta atklāšanā. Skaļā mūzika un garās oficiālo personu runas netraucē publikai dzert alu (tikai ne
mums) un aprunāties. Pasākuma kulminācija ir brīdis, kad zālē ienes desmit čempionātā dalībvalstu (arī Latvijas) karogus. Nu štrunts par to, ka mēs šeit esam ieradušies nevis ar tautiešu atbalstu, bet gandrīz vai par spīti – izjūtas ir lieliskas.
[nggallery id=91]
Vēl bildes
Otrā diena. Distance
Ierodamies starta vietā. Dienu sola saulainu un karstu, diemžēl tas arī piepildās (27C, saule, bezvējš). Benitai starts 9km līdzjutēju distancē ir pusdesmitos, mums pārējiem trim 21,2km
distancē – desmitos. Ieejot starta zonā tiesneši rūpīgi visus pārbauda – vai nūjas ir pareiza garuma utml. Līdzjutēju distancē piedalās ap 30 nūjotāju, lielajā distancē – 132.
Pēc starta šāviena visi metas trasē. Labākie jau pirmajos metros izraujas uz priekšu. Pārējie sākumā iet lielā barā. Konkurenti ir patiešām spēcīgi. Muskuļu, garu kāju u.c. te netrūkst. Arī tiesnešu netrūkst – tie braukā līdzi ar velosipēdiem, uzglūn dažādās trases vietās (arī slēpjas krūmos). Viņu darbs ir rezultatīvs – divi dalībnieki tiek diskvalificēti, kādi desmit saņem brīdināmus (pirmais brīdinājums nozīmē 60 soda sekundes, otrais – vēl 90). Lielākā daļa trases ir pa asfaltu – bet ir arī četri posmi pa granti gar kukurūzas laukiem vai meža ceļu.
Distanci noejam godam – visi trīs tiekam pirmajā piecdesmitā (Ilze 42., Imants 45., Juris 49.). Ilze savā vecuma grupā izcīna sudraba medaļu tikai par 40 sekundēm atpaliekot no uzvarētājas (kopējā sieviešu konkurencē viņa ir septītā).
Pēc tam, kad visi dalībnieki ir distanci beiguši, stadiona zālē notiek apbalvošanas ceremonija. Pie gariem galdiem visi dzer alu un ēd picu. Uzvarētājus aicina uz pjedestāla. Arī Ilze saņem apsveikumus, medaļu, ziedus un koka kastīti ar vietējo ražotāju gardumiem.
[nggallery id=92]
Vēl bildes
