No rīta agri braucam uz Villefranšu (Villefranche de Conflent). Šī mūru ieskautā pilsētiņa ir provinces viens no trim galvenajiem (līdztekus Kanigū kalnam un sv. Miķeļa abatijai) tūristu apskates objektiem. Pilsētiņā esam ap deviņiem, taču konstatējam, ka uz Port Liberia cietoksni (kurš redzams kalnā virs pilsētiņas) var tikt tikai no desmitiem. Tāpēc izdomājam vispirms aizbraukt uz citu cietoksni – Mont-Louis. Pa ceļam uz mašīnu mums piesienas vietējā žagata (acīmredzami tūristu mīlule). Tā pat pamanās uzsēsties man uz mugursomas. Brītiņu vēlāk vērojam interesantu skatu – žagatai uzbrūk balodis un abi kādu brīdi plūcas.
Uz Mont-Louis ir jābrauc kādus 40km pa ceļu, kurš ved uz Andoru. Ceļam blakus iet tūristu iecienītā dzeltenā vilciena (Train Jaune) maršruts. Vilcienu stacijā mums teica, ka tas pašlaik nekursē, bet kuru katru dienu atsākšot. To paturam savos tuvākajos plānos.
Mont-Louis ir nopietns cietoksnis ar bieziem mūriem. Cietokšņa vienā daļā atrodas armijas bāze – mūri tiek izmantoti karavīru apmācīšanai dažādiem kāpšanas vingrinājumiem. Apejam apkārt cietoksni (tas prasa laiku) un dodamies atpakaļ uz Villefranšu.
Villefranšā pārejam pa akmens tiltiņu upi, tad dzeltenā vilciena (Train jaune) sliedēm un pa taku kāpjam augšā uz Port Liberia.
Ir karsts un pie cietokšņa nokļūstam saguruši un sviedros izmirkuši.
Nopērkam biļetes un dodamies apskatīt cietoksni. Tas ir projektēts tā, lai aizsargātos no iespējamā uzbrukuma no augšas (jo kalns, kura nogāzē cietoksnis atrodas, paceļas krietnu gabalu virs cietokšņa). Lai aizsargātos pret lielgabalu lodēm, kuras varētu tikt uz cietoksni raidītas no augšas, cietoksnis ir izveidots kuģa formā (ar smailu šķautni pret kalnu). Tādā veidā cietokšņa veidotājs (Vauban – viņš ir būvējis daudzus cietokšņus Pirenejos) cerēja, ka lodes noslīdēs gar mūriem. Arī karavīri tika pasargāti no lodēm, kuras varētu tikt raidītas no augšas. Cietokšņa vaļņos 3 stāvos ir ejas ar šaujamlūkām. Arī augšējai ejai ir akmens griesti. Ir arī padomāts par to, lai karavīri slēgtajā telpā nesaindētos ar pulvera dūmiem. Virs katras šaujamlūkas ir vēl viena lūka, kas paredzēta muskešu dūmu izvadīšanai.
Apskatam arī sieviešu cietumu. Tur Francijas karalis bija ieslodzījis vairākas galma sievietes. Divas no ieslodzītajām cietuma pagrabā pieķēdētas pie sienas bija nodzīvojušas vairāk nekā 30 gadus (cietumā viņas arī nomira). Ejās gar sienām visur ir dzelzs marga. Tā esot taisīta vietējās dzelzs lietuvēs no Kanigū raktuvēs iegūtas rūdas. Margas ir saglabājušās lieliski – tās nekad nav bijušas krāsotas, bet arī sarūsējušas nav.
Lejā no cietokšņa ejam pa marmora apakšzemes kāpnēm, kuras savieno cietoksni ar Villefranšu. Tās uzbūvētas, lai uzbrukuma gadījumā pilsētnieki varētu aizmukt uz kalnā esošo cietoksni. Tunelis ir ļoti garš – kāpnēm ir apmēram 700 pakāpienu.