Šodienas plānā ir pastaiga pa Maladetas masīva kalniem. Te ledāju vidū atrodas Pireneju augstākā virsotne Aneto (3404mvjl). Neesam paņēmuši līdzi nedz ķiveres, nedz ledus cirtņus un citas derīgas lietas, tāpēc šodien tikai pastaigāsim Aneto apkārtnē.
Maršruts sākas pie Ļausetas ūdenskrātuves (Embalse de Llauset), kur nokļūstam braucot 10km pa ļoti sliktu asfaltu no Aneto ciema. Ceļš iet vairāk nekā 2km augstumā virs jūras līmeņa cauri aitu un kazu ganībām. Vienam aitu baram mēs gadāmies pa kājām brīdī, kad tas pārvietojas no vienām ganībām uz citām 🙂
Ceļa beigu daļā pirms ūdenskrātuves piedzīvojam divus iespaidīgus cilvēka roku darinājumus. Vispirms braucam cauri T-veida tunelim (divu kalnu ceļu krustojumā). Gabaliņu tālāk cauri klinšu kalnam ir uzbūvēts iespaidīgs, apmēram pusotru km garš tunelis. No ārpuses tas izskatās pēc cauruma kalnā, nemaz uzreiz nerodas vēlēšanās braukt iekšā. Iekšā izjūtas ir atbilstošas pirmajam iespaidam – diezgan tumšs, slapji pilošs un pamatīgi bedrains. Tomēr lēnā garā tiekam ārā otrā galā nelielā stāvvietā pie ūdenskrātuves. Maršruta sākumā ir vēl viens – gājēju tunelis. Vēl tumšāks, nekā iepriekšējais. Iznākuši no tuneļa ejam pa taku tālāk gar ūdenskrātuvi. Laiks ir nomācies – vējš, migla, brīžiem snieg. Taisni tas, kas ir vajadzīgs pēc vakardienas karstās saules 🙂
Pa ceļam uz Botornes ezeru sastopam labi barotu murkšķi (pēdējā laikā nebijām tik tuvu tiem piekļuvuši). Tālāk dodamies pa diezgan klinšainu taku uz Koma Arnau ezeru (Estan primer de Coma Arnau). Kopumā esam nogājuši vairāk nekā 9km, augstumu starpība 400m.