Braucam uz ezeru ar interesantu nosaukumu – Ō (franciski raksta Oõ). Lai tur nokļūtu jābrauc pāri pārejai Col de Peyresurde uz ieleju Valee de Astau. Izbraucam cauri Oõ ciemam (ceļa zīme izskatās amizanti) un pa pilnīgi svaigi uzklātu šosejas segumu aizbraucam uz Oõ ezera stāvvietu. Viss liecina, ka šo vietu tūristi ir iecienījuši.
No stāvvietas vispirms kāpjam augšā uz ezeru. Ezera otrā krastā ir redzams skaists ūdenskritums. Mēs dodamies pa labi koptu taku gar ezera malu uz nākamajiem ezeriem – Lac Espingo, Lac Saussat un Lac Portillon (pēdējais ir mūsu galamērķis). Jo augstāk kāpjam, jo vairāk sniega. Viens pāris pirms mums iešanai izmanto dzelkšņus. Mēs iztiekam tāpat – liekam kājas skujiņā. Pie Portillon ezera strauji sāk pasliktināties laiks, savelkas mākoņi. Kāpjam lejā cauri mākoņiem, brīžiem pilina lietus. Mājup braucot pēc Peyresurde pārejas iekuļamies miglā.
Vakarā aizejam St. Lary Soulan uz svētā Jāņa svētkiem. Svētki notiek centrālajā autostāvvietā. Šim nolūkam vienā autostāvvietas galā ir uzcelta skatuve, stāvvietas vidū ir nobērta bieza smilšu kārta un uz tās ir uzbūvēts kādu 3 metrus augsts ugunskurs. Ugunskurs, protams, ir norobežots ar margām. Gar autostāvvietas vienu malu tek upīte. Publika stāv pie vai sēž uz akmens margām, kas norobežo upīti no stāvvietas. Pārsvarā publika ir pusmūža gados. Visi jūtas ļoti labi. Uz skatuves sāk spēlēt ansamblis (akordeons, trompete, ģitāra, sintezators un bungas). Dzied spāniski un franciski. Publika nekavējas un metas dejot. Arī mēs uzdejojam pāris polkas un valšus.
Pēc desmitiem sākas rosība pie ugunskura. Pāris svarīgi vīri atnāk ar pudelēm un sāk aplaistīt ugunskuru (laikam ar degmaisījumu). Tad no vairākām pusēm to aizdedzina. Ugunskurs deg vareni – tas kādu laiku ir svētku uzmanības centrā. Tomēr jau pēc pusstundas vai stundas visi atgriežas pie dejām.