Svētdien 19. oktobrī Šveices dienvidos Gampelā Valē (Valais) kantonā notika kalnā skrējiens/gājiens/nūjojiens, tas tiek organizēts jau kopš 2001. gada.
Laiks svētdienas rītā bija saulains bet vēss. Starts nūjotājiem 10:30, bet skrējējiem kādu stundu vēlāk. Startā bija mazliet pārsteigums, jo gandrīz visi nūjotāji un gājēji metās skriet (īsti nebija skaidrs, ar ko atšķiras iešanas un skriešanas sacensības).
Trase sākumā gāja pa pilsētiņas ielām, tad nokļuvām uz takas, kura gāja kalnā līdz pat finišam. Trases garums bija 6.15km, bet augstumu starpība – 855m. Bija nepierasti un grūti – augstāk kalnā vairākus dalībniekus redzējām sēžot trases malā. Krietni siltāks arī bija kļuvis. Citi tomēr jutās tīri labi, kāda sieviete visu ceļu jodelēja. Piedalījās daudzas ģimenes ar bērniem un jaunieši. Kāda maza meitenīte gāja, turoties pie tēta nūjas. Trases malā bija daudz atbalstītāju, sevišķi Jeicinenā pirms finiša tie aktīvi uzmundrināja katru dalībnieku. Gribot negribot vajadzēja saņemties, lai arī spēka nebija atlicis nemaz.
Lejā tikuši konstatējam, ka diena vēl knapi pusē – vēl var kaut ko izdarīt. Braucām apskatīt Moirī (Moiry) – vienu no šveiciešu lielajiem dambjiem.
148m augstais un 610m garais dambis atrodas kalnos 2249m augstumā pārdesmit kilometrus no Itālijas robežas. Uz turieni braucām kādus 20km pa serpentīnu. Auto atstājām lejā pie dambja (var braukt arī tālāk, tikt augšā pie dambja un vēl tālāk) un kāpām pa kalnu taku augšā. Pārgājam pa dambi ezera otrā krastā, tur cauri tunelim skaļi taurēdams stāvvietā iebrauca satiksmes autobuss – pilnīgi neticams skats.
Atpakaļceļā apstājāmies pie nelielas kapeliņas blakus ceļam klinšu kraujas malā.
Viesnīcā ierodamies tumsā un ēdam īpašo ēdienu, kurš tiek pasniegts pannā.