Atkal Tusis. Šoreiz ejam gar Hinterreinas otru krastu uz augšu uz Hohenrätien pili. Pili var redzēt no stāvvietas – ja skatās uz augšu, jo pils atrodas turpat blakus stāva kalna galā.
Ar nokļūšanu pilī neizdodas gluži kā iecerēts – netālu no takas sākuma mūs sagaida uzraksts, ka ceļš tālāk ir slēgts – gan gājējiem, gan braucējiem. Ejam gar kalnu meklēt citu variantu un atrodam – ar tādu pašu uzrakstu. Ir vai nu jāmet miers, vai arī jātēlo, ka neprotam vāciski.
Pēdējais nemaz nav grūti, dodamies pa slēgto taku kalnā. Neko vairāk par pāri ceļam pārkritušu koku neatrodam un pēc pusstundas esam augšā. Pils ir atjaunošanas procesā – mūs neviens te nesagaida un neviens arī netraucē visu apskatīt 🙂
Vienā no ēkām iekšā ir liela tukša telpa, iekšā vien daži soli un svečturi. Varam uz brīdi iedomāties, ka esam pils saimnieki. Netālu ir tornis trīsstāvu mājas augstumā, tam ir stikla jumts un iekšā vairākos stāvos (beletāžās) restaurācijas darbu fotogrāfijas. Paceļam lūku un izkļūstam uz torņa jumta. Skats ir iespaidīgs – zem kājām Tusis un tālāk visa ieleja.
Ejam tālāk uz Viamalas pusi pa skaistu meža taku gar klinšu krauju un Hinterreinu. Dažviet atkal nākas spraukties cauri iepriekšējā naktī uz takas sakritušajiem kokiem. Ejam pāri interesantam iekārtajam tiltam – tas iet diezgan stāvi uz leju, tilts ir pāri aizai (ko izveidojusi Hinterreinas pieteka) iekārtas kāpnes.
Pēc tam pārejam pa tiltu arī Hinterreinu un pa vakardienas maršrutu ejam atpakaļ uz Tusi. Tomēr nekāda mierīgā pastaiga neiznāk, jo ceļš vairākās vietās ir pilns ar kokiem un akmeņiem – naktī te ir gājusi pāri vētra. Skati ir biedējoši – ceļš ir noklāts ar salauztiem lieliem kokiem un akmeņiem, resni ceļmalas barjeru metāla stieņi salocīti. Cenšamies nedomāt par to, ka varbūt vēl process nav beidzies, un lienam šim haosam cauri.
Tikuši cauri priecīgi un viscaur dubļaini ejam tālāk uz Tusi. Paēdam blakus stāvvietai Migros lielveikala restorānā un braucam uz Räzüns pilsētiņu (apskatam skaisti apgleznoto baznīcu un mājas), un tālāk cauri Lihtenšteinai uz Montafonas ieleju Austrijā – uz Noras un Jāņa Mansauru. Laiks paliek arvien aukstāks un slapjāks. Iebraucot Fandanā (Vandans) sāk snigt lielām, slapjām pārslām. Ziema ir klāt.