Netālu no Bergamo starp kalniem atrodas Iseo ezers. Nolemjam kāpt ezera otrā pusē esošajā Guglielmo kalnā. Maršruts sākas kalnu ciematā ar interesantu nosaukumu – Zone. Uz turieni braucam gar Iseo ezeru pa vairākiem tuneļiem. Pēdējais tunelis iet gar ezeru atpakaļ, tad braucam pāri iepriekšējam tunelim kalnā. Izejot no ciemata drīz nokļūstam uz romiešu laikā bruģēta ceļa. Gar ceļa malām no koku stumbriem kāds (ne jau nu romieši) ir uztaisījis pūķu un rūķu skulptūras. To ir vairāki desmiti. Tālāk gar ceļa malām koka rūķi ir uztupināti uz celmiem.
Kāpjot augstāk kalnā šur tur parādās ledus un tad arī sniegs. Drīz vien jau brienam pa sniegu, kurš kļūst arvien biezāks. Kad izejam no koku aizsega, sāk arī putināt. Redzamības nekādas. Pēc ilgas brišanas nokļūstam pie kalnu mājas. Guglielmo kalnam vajadzētu būt netālu, tāpēc dodamies tālāk. Putenī aizbrienam līdz panorāmas galdam un ļoti apsnigušam/apledojušam rādītājam. Nav īsti skaidrs, vai esam jau uzkāpuši kalnā (vēlāk saprotam, ka nē), bet tālāk izlemjam neiet. Brienam pa to pašu taku atpakaļ.
Jau pie Zones bruģis ir kļuvis pavisam slidens (augšā iet tomēr vieglāk 🙂 ), līdz mašīnai tiekam jau gandrīz tumsā. Tad vēl izdomājam mājās braukt pa ezera otru krastu – bez tuneļiem, toties lēni. Labi, ka pa ceļam gadās arī pica.