Sestdien pārcēlāmies uz naktsmītni vairāk uz dienvidiem. Vakarā saimnieks atnes saimnieces svaigi pagatavotus kreolu ēdienus, kādas divas dienas par vakariņām nav pašiem jādomā 🙂 .
Svētdienas rītā braucam uz pilsētiņu Silaos (Cilaos). Jābrauc pa kanjonu, reizēm pa plauktiņu gar kalnu, caur vairākiem 1 mašīnas platuma tuneļiem , pāri šauriem tiltiņiem. Rakstīts, ka ir vairāki simti līkumu, neskaitījām, bet bija ļoti daudz. “Matadatas” ļoti īsas un viena pēc otras. Fotogrāfijās to parādīt īsti nevar.
Aiz Cilaos ir stāvvietā, no kuras sākas gājiens uz Piton des Neiges, tā ir Reinjonas un vispār Indijas okeāna augstākā virsotne (3070m). Jāuzkāpj ir vairāk kā 1700 abs. augstuma metri. Gājienu nolemjam sadalīt 2 daļās, pirmajā dienā līdz kalnu mājai, nākošajā rītā kāpsim uz virsotni, lai tur sagaidītu saullēktu. Kāpiens ir diezgan stāvs, citādi nav īpaši grūts – jākustina tik kājas un jānes sevi augšā.
