Ceļamies septiņos – pa istabiņas logu redzam kalnus, mākoņu nav, spīd saule. Saprotam, ka šodien ir īstais laiks priekš Breche de Roland (Rolanda plaisa). Braucam uz Gavernie ciematu, tam pabraucam garām un dodamies uz pāreju Col de Tentes. 9:40 sākam iet uz Breche de Roland. Sākumā pa vecu, vairs neizmantotu ceļu (tas ir redzams pēc klints bluķiem ik pa gabalam uz ceļa). Pēc tam pa taku dodamies uz kalnu māju Refuge de Roland. Pa ceļam satiekam un fotografējam murkšķi, kuram nav lielu iebildumu. Kāpjot uz augšu gar strautu ir jāturas pie ķēdēm.
No Refuge de Roland jau var redzēt milzīgo robu klinšu grēdā, kuru saskaņā ar leģendu ar savu zobenu izcirtis bruņinieks Rolands. Robs ir vairākus desmitus metru dziļš un plats. Ejam pa ledāju, tad pa stāvu akmeņainu taku augšā un 12:20 esam tur. Aiz muguras Francija, priekšā Spānija, pa kreisi un pa labi augstas klinšu sienas, virs galvas saule. Kolosāli!
Braucam uz Gavernie, pa ceļam uz auto stāvvietu redzu ceļa malā vientuļu ēzelīti. Apstādinu mašīnu un eju to paglaudīt, bet kad nāku atpakaļ uz mašīnu, dzirdu aiz sevis skaļu bļāvienu. Ēzelis man seko ar acīmredzamu vēlēšanos pārmācīt mani par to, ka neesmu viņu pacienājis :). Negribu ar viņu to pārspriest, tāpēc taisu durvis ciet un braucam tālāk.
Noliekam auto stāvvietā un dodamies cauri ciematam uz slaveno Cirque de Gavernie. Kalnu grēda tiešām veido kaut ko līdzīgu cirkam, ar ūdenskritumu, kurš sākas pašā grēdas augšā, pa klinšu sienu lejup krīt arī daudzas sīkas ūdens straumītes. Kamēr mēs tuvojamies klinšu sienai, savelkas mākoņi un pārklāj cirku no augšas. Tā tam tagad ir ne tikai sienas, bet arī jumts. Ļoti iespaidīgs skats, ko steidzam iedabūt savā fotoaparātā.