Brokastīs ēdam ļoti garšīgus baltos persikus. Saimniece saka, ka tie ir no vietējiem dārziem un ka tieši šajā Francijas pusē ir persikiem vislabākais klimats – tāpēc arī tie ir tik garšīgi. Kā garšīgu apstiprinājumu teiktajam saimniece atnes vēl pāri garšīgo persiku.
Braucam uz Fuā (Foix), līst viegls lietutiņš. Fuā galvenais apskates objekts – varenā pils, jau redzama pa gabalu pilsētiņas vidū kalna galā. Uz pili rāpjamies pa pilsētiņas šaurajām ielām. Pa ceļam ieejam katedrālē, kurā pārsteigti ieraugam divas ērģeles.
Pilij (cietoksnim) ir trīs torņi. Apaļais tornis ir celts vairākus gadsimtus pēc pārējā cietokšņa reprezentācijas nolūkiem. Cietoksnī pievienojamies ekskursijai. Gide, protams, stāsta franciski. Labi, ka Ilze kaut ko saprot un nedaudz patulko arī man. Muzejā ir dažādu bruņu kolekcija, tai skaitā zirga galvas bruņas un parādes bruņas.
Braucam tālāk uz Vikdeso (Vicdessos) ieleju – Ozā (Auzat) tūrisma informācijas biroju pēc savas naktsmītnes atslēgām. Izbraucot no Fuā vēl apstājamies apskatīties Pont du Diable (velna tilts). Leģenda stāsta, ka arhitekts nolīdzis, lai velns palīdz tiltu uzbūvēt apmaiņā pret tilta pirmā šķērsotāja dvēseli. Tilts bijis gatavs vienā naktī, bet neviens nav gribējis to lietot. Tad kāds vietējais izdomājis palaist pa tiltu kaķi. Velns aiz dusmām zaudējis līdzsvaru un nogāzies bezdibenī.
Noskaidrojam, ka mēs dzīvosim ciema mērijas mājā. Uz Illier ciemu pēdējie trīs kilometri ir jābrauc augšup pa šauru līkloču kalnu ceļu. Iebraucot pa šauro vienīgo (gandrīz) ieliņu ciema centrā ieraugam savu patvērumu nākamajām divām nedēļām. Uz durvīm divstāvu mājai ir izkārtne ar lepnu uzrakstu Mairie. Vēlāk atklājam, ka patiesībā ēkai ir trīs stāvi – apakšējā stāvā var tikt no ieejas durvīm pa trepēm uz leju (vai no ārpuses to apskatīt, apejot mājai apkārt). Kalnu ciematu arhitektūrai ir savas īpatnības.