Šorīt vulkāns ir pamodies. Atkal braucam, atkal raušamies kalnā. Sākumā var redzēt tikai sarkanīgu dūmu strūkliņu un mazliet atspīdumu mākoņos. No pirmās kores redzam, ka vulkāns patiešām mutuļo un spļauj uguni. Uzkāpjam Langihryggur, tad jānokāpj mazliet zemāk, tad atkal augšā nākamajā – Stórihrutúr virsotnē. Tā ir augstāka par vulkānu. Tad skatāmies izrādi. Ilgi, no dažādām vietām. Nav tik liels vējš un tik auksts kā naktī. Lietus nelīst, un pat saule acīs nespīd.
Atpakaļ ejam gandrīz gar lavu, kurā ir ļoti dažāda, arī ar dažādu smaržu.
