Šodien apskatām Islandes ziemeļu piekrasti. Sākumā bijām plānojuši braukt pa taisno pa iekšzemi. Tomēr klausām mūsu Selfosas saimnieka Deivida padomam un braucam ar līkumu gar okeānu. Arī šodien ir saulains, tikai pašā vakarā sīks lietutiņš.
Rīta pusē vienu pēc otras apskatām trīs burvīgas piekrastes pilsētiņas – Dalviku, Olafsfjorduru un Siglufjorduru. Dalvika ir viena no vietām, no kurienes var braukt okeānā skatīties vaļus. Šoreiz to izlaižam, jo līdz nākamajai naktsmītnei ir diezgan tālu (vairāk nekā 300km).
Turpinām braukt gar okeānu un apstājamies pie Tordarhofdi salas (headland), kuru ar Islandi savieno šaura ap 4km gara zemes (pareizāk sakot lielu oļu) strēle. Izskatās pēc pazudušās zemes, nolemjam apskatīties tuvāk.
Iet pa strēli nav īpaši viegli, kājas grimst oļos un drīz vien par mums sāk interesi izrādīt bars kaijas lieluma putnu – arktiskie zīriņi. Acīmredzot esam iegājuši viņu teritorijā, tie pikē uz mums nelabi ķērkdami. Gar pašu strēles malu tomēr tiekam tālāk bez lielākiem sarežģījumiem.
Tordarhofdi ir paugurains, ar zāli apaudzis un no visām pusēm jūras apgrauzts zemes pleķis. Pārgājuši zemes šaurumam rāpjamies gandrīz stāvus vairākus metrus augstajā krastā. Izstaigājam salu un uzkāpjam pāris pauguros. Salas piekrastē okeānā dzīvojas dažādi putni. Arī gulbji, kurus varējām redzēt arī pastaigājamies pa salu.
Apskatījuši Tordarhofdi, laužamies garām kareivīgajiem zīriņiem atpakaļ uz krastu.
Tālāk braucam uz Hofsosas peldbaseinu. Kādā tūristu informācijas birojā no rīta mums to reklamēja kā skaistāko Islandē. Neesam redzējuši pārējos, bet šim tiešām nav nekādas vainas. Tas ir vaļējais peldbaseins okeāna krastā. Peldētāji var peldēt un skatīties pāri fjordam uz kalniem. Līdzi nācēji var redzēt visu to pašu un vēl noskatīties uz peldētājiem no skatu vietas paugurā virs baseina.
Pēc peldbaseina ir jau sācis krēslot, bet līdz naktsmītnei Bordeiri ciematā Hrutafjordura fjorda krastā vēl jābrauc vairāk nekā 170km. Dodamies aši ceļā.