Šodien kāpjam Kuernonā (Cuernon – 2048mvjl). Taka sākas kādus 8 km no mūsu mājas – Somaniezo ciemā. Sākam iet 8.50 uz Santa Lucia de Luz svētnīcu. Ejam pa lauku ceļu gar Anjēzas upīti. Ir tikai daži grādi virs nulles un visur ir redzamas nakts salnas pēdas. Ejam pa kalna ēnas pusi – ir auksts. Tikai pēc gandrīz divu stundu kāpiena tiekam beidzot saulē. Tomēr daudz siltāk nekļūst. Toties saule spīd tieši acīs tā, ka nav iespējams pacelt galvu. Ceļu nav iespējams saskatīt – var redzēt tikai pāris metrus uz priekšu.
Uzkāpjot klajākā vietā sāk pūst auksts vējš. Uzkāpjam līdz svētnīcai, bet statuju neizdodas apskatīt – svētnīca ir slēgta (statuja esot 32cm gara un sava izmēra dēļ iesaukta par santucha – maziņā svētā).
Mazliet atpūšamies un pa lauku ceļu dodamies tālāk. Vispirms uzkāpjam līdz ganībām pēc tam sākam meklēt savu kalnu. Sākumā uzkāpjam 1940m augstā virsotnē. No turienes redzam, ka Kuernona virsotne ir spics akmeņu krāvums. Mēģinām tikt no vienas puses, tad no citas. Visur iesprūstam starp lieliem klinšu bluķiem, caur kuriem uz augšu neprotam tikt. Pēdējos metrus uzrāpjos viens. Tieku līdz kalna korei, bet līdz pašai virsotnei paliek vēl kādi metri piecdesmit pa klinšu bluķiem.
Dodamies lejā, pa ceļam ēdam kazenes. Kopā ceļā pavadām 10 stundas.
Šī ir mūsu pēdējā diena Eiropas smailēs. No rīta ceļamies un braucam uz Santanderu. Lidojam uz Hānu, kur pavadām nakti viesnīcā 10 metru attālumā no lidostas. Skaņas izolācija ir lieliska – nekādas lidmašīnu rēkoņas vai kā tamlīdzīga. Nākamajā rītā lidojam uz Rīgu.