Izbraucam desmitos un braucam uz Nicu pa to pašu ceļu pāri Bonetas pārejai, pa kuru atbraucām.
Vispirms apstājamies apskatīt Turno cietoksni (Fort de Tournoux), kas patiesībā ir vairāku cietokšņu komplekss. Cietoksnis sākas netālu no stāvvietas un beidzas vairāk nekā 700 m augstāk stāvā kalnā. No apakšas varam redzēt vairākas būves dažādos augstumos, bet augšējo daļu redzēt nevar. Izrādās, ka tūristiem cietoksnis jau 4 gadus ir slēgts. Nu neko darīt, mums tik un tā nebūtu laiks to visu apskatīt.
Neilgi pirms Bonetes pārejas apstājamies kalnu restorānā Halte 2000. Gaumīgi iekārtots, garšīgi ēdieni, jauka saimniece. Lejā ielejā milzīgs aitu un kazu bars, arī pāris lamas, tos visus gana divi milzīgi balti Pireneju suņi.
Bonetes pāreja (Col de Bonette) ir 2715 m augstumā, bet pie pārejas ir pāris km garš ceļa aplis apkārt Bonetes virsotnei (Cime de la Bonette), pa kuru uzbraucam 2802 m augstumā. Tas ir Francijas augstākais asfaltētais ceļš un augstākais ceļš Eiropā, kurš iet no ielejas uz ieleju (angliski – through road). Pa spirālveida taku uzkāpjam 2860 m augstajā Bonetes virsotnē. Nedaudz līst. Kalni apkārt ir mežonīgi, sevišķi komplektā ar tumšajiem lietus mākoņiem.
Braucam uz Nicu, atdodam auto lidostas otrajā terminālī un ar lidostas busu aizbraucam uz pirmo termināli. No turienes uz mūsu viesnīcu Ibis Budget var aiziet ar kājām. Mūsu numurs ir septītajā stāvā zem burtiem “bu” 🙂 .
Vakariņas kaimiņu viesnīcas Campanille restorānā. Pasta un visādi saldumi. Rīt jau būsim Anglijas dienvidos – Purbekā (Purbeck Island), tur piedalīsimies nūjošanas nedēļas nogalē un Apvienotās karalistes pirmajā nūjošanas maratonā.