Category: Pārgājieni

Braucām caur Salazie cirku (pa malām daudz augstu ūdenskritumu) līdz Salazie pilsētiņai, pēc tam pa ļoti līkloču ceļu līdz Mafate cirka malai. Mafate cirkā nav ceļu, to var sasniegt tikai kājām vai ar helikopteru. Cirkā ir vairāki ciematiņi, kuri atrodas uz t.s. saliņām (diezgan horizontāla pacelta vieta), starp tām ir gravas. No viena miesta uz citu ir diezgan garš gājiens ar nokāpšanu un uzkāpšanu, kaut gan taisnā līnijā attālums ir apm 1km.

Iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecību, redzējām pat dažas govis (nez, kā pirmās govis tur nokļuva? 🙂 ). Agrākos laikos uz šejieni no plantācijām bēga vergi un dzīvoja brīvībā (kamēr noķēra, droši vien).

Nokāpjam vēl Salazie cirka pusē, pa pāreju tiekam Mafate. Sākotnēji iešana ir pa “plauktiņu” ar feinu skatu uz cirku. Tālāk nonākam Pleines de Tamarins – ļoti interesantā mežā.

Turpinājumā bijām vienā ciematā un otra ciemata malā. Izbaudījām nokāpšanas uz uzkāpšanas pāri gravām.

To, ko pirmajās dienās (ejot uz Grand Benare) redzējām tālu lejā pa gabalu, tagad apskatījām tuvumā.

Download file: Mafate.gpx

Šodien braucam uz mūsu trešo (un pēdējo) naktsmītni – Le Tuit-Tuit. Jānobrauc apmēram 120km – gar okeānu no Reinjonas DR līdz ZA. Salas dienvidaustrumos ir plata josla, pa kuru Piton de la Fournaise aktivitāšu periodā lava plūst uz okeānu. Nosaukumi kartē arī atbilstoši – Tunnel de lave (lavas tunelis), Brule (izdegums) de Takamaka, Cratere de 1986, Chemin (ceļš) des laves utml.

Vulkāns aktivizējas apmēram reizi gadā. Dažreiz gadās, ka izvirdums ir nopietns un lava aiztek līdz okeānam, nopostot ceļu, kas iet apkārt salai, vai arī trāpa kādam ciematam. Pēdējo reizi lava tika līdz okeānam 2007. gadā. Pašreiz tur lava jau ir daļēji apaugusi ar ķērpi, vietām jau ieviesušās nelielas papardes.

Pastaigājam nedaudz pa lavas laukiem un apskatāmies, kā izskatās lavas un okeāna satikšanās vieta. Pēc tam pabraucam nedaudz uz priekšu un iegriežamies Anse des Cascades (ūdenskritumu līcis) okeāna krastā. Te ir ne tikai ūdenskritumi, bet arī skaista palmu birzs.

Vēlāk dodamies gar okeānu tālāk uz ziemeļiem un apstājamies apskatīt Notre Dame des Laves (Lavas Svētās jaunavas) baznīcu, ko 1977. gadā gandrīz iznīcināja lavas straume. No karstuma baznīcā izcēlās ugunsgrēks, tomēr tā pilnībā nopostīta netika. Tūristi šodien var apskatīt gan baznīcu, gan lavas laukus visapkārt.

Šorīts sākās ar ķirzaku brokastu pārslās. Iebēru bļodiņā, un kāds uz mani skatās 🙂 .

Nolēmām pamēģināt gājienu uz Grand Bassin, kurš sākas kalnā, jānokāpj ielejā, kurā var nokļūt tikai kājām. Maršrutu neiesaka lietus laikā, bet mums ar to ir paveicies.

Lejā ir ciematiņš Ilet de Grand Bassin un mazliet tālāk ūdenskritums. No ciematiņā ir “pacēlājs”, kurš darbojas apmēram 2 stundas dienā. Izskatās pēc trosē iekārtas kastes, bet kaut kādas mantas nolaist lejā un pacelt augšā var.

Jau no pašas augšas ir skaists skats uz ieleju. Pa ceļam no augšas jau var redzēt arī ūdenskritumu. Kāpiens ir diezgan stāvs, ir posmi, kuros brīdina, ka var kaut kas nobirt. Pa ceļam ir arī daži metāla trepju un tiltiņu posmi.

Ciematiņā ir daudz naktsmītņu iespējas. Laikam pasākumu labāk būtu izbaudīt vienā dienā nokāpjot, nākošā kāpjot augšā, ar saulrietu un saullēktu.

Lai tiktu līdz ūdenskritumam, ir jāšķērso upe. Nez, kā tas izskatās lietus sezonā.

Paplunčājušies ūdenskrituma baseinā, rāpjamies atpakaļ augšā.

Download file: GrandBassin.gpx

Braucam uz Les Makes, lai pakāptos uz Les Makes “logu” (skatu punktu Le Fenetre). Pēc tam pa mežainu kalnu taku uz Piton du Petit Mapou (1946m), no kurienes labi var redzēt Cilaos pilsētiņu un Cilaos cirku. Atpakaļceļā dodamies pa citu maršrutu un uzkāpjam Piton Cabris (1504m).

Atceļā pastaigājam un apskatāmies Les Makes pilsētiņas nomalē platānu parku (Parc des Platanes). Tur mūs pirmo reizi šī ceļojuma laikā noķer neliels lietus.

Download file: Makes_logs.gpx

Braucam uz salas visvulkāniskāko rajonu. Pašā Piton de la Fournaise pašreiz kāpt nedrīkst, jo vulkāns ir aktīvs, izveidojies jauns neliels krāteris, kurš spļaudās un tecina lavu. Ejam skatīties, kā tas izskatās. Vislabāk to varot redzēt no Piton de Bert.

Pa ceļam izdodas mazo vulkānu redzēt, gan no diezgan liela attāluma un pret sauli. Kamēr aizejam līdz Piton de Bert, vulkāns vairs tikai mazliet dūmo, pēc tam dodas gulēt. Šim brīdim viss. Plūstošu lavu gan var vēl mazliet redzēt.

Download file: PitonDeBert.gpx