Kategorijas
Pārgājieni

Monvobana

Atpūšamies. Braucam uz ieleju skatīties Gillestru (Guillestre) un Vobana cietoksni Monvobanā (Mont-Vauban).

Gillestrā apskatām vecpilsētu (neliela, skaista, daudz smilšu pulksteņu).

Pēc tam dodamies nelielā (stundu garā) pārgājienā uz turpat netālu esošo pauguru ar nosaukumu Cukura maizīte (pain du sucre – pavisam cita cukurmaizīte, nekā kalns, kurā mēs kāpsim pēc divām dienām). No augšas ir labs skats uz Gillestru, Vobana cietoksni un Guilas aizu. Vobana cietoksnis ir turpat blakus Gillestrai uz klinšaina pakalna. Vienā puse cietoksni sargā Guilas aizas klinšu sienas, arī uz citām pusēm ir klintis. Piekļūt cietoksnim var pa šauru kalnu serpentīnu. Labi, ka cietoksnis vairs netiek aizstāvēts 🙂 .

Atstājam auto pie cietokšņa vārtiem (iebraukt drīkst tikai vietējie) un pāri paceļamajam tiltam dodamies iekšā. Cietokšņa izmēri ir grandiozi. Ilgi ejam gar mūri mēģinot apiet apkārt. Kad jau liekas, ka tas ir izdevies, atrodam otrus vārtus aiz kura ir vēl viens mūris un aiz tā vēl dažāda veida aizsargbūves. Mūru iekšpusē ir pilsēta ar vairākām ielām, vienā no tām vietējo amatnieku veikaliņi. Ir arī vairākas viesnīcas (ja kādam ir vēlme padzīvot cietoksnī un katru rītu un vakaru braukt cauri cietokšņa vārtiem pāri paceļamajam tiltam un tad pa stāvu serpentīnu).

Pastaiga pa cietoksni un saule, kura šodien nerimst karsēt ne mirkli, rada vēlmi atvēsināties, tāpēc braucam uz Serreponsona ezeru (Lac de Serre-Ponçon). To bijām noskatījuši svētā Miķeļa baznīcas dēļ, kura ir uzcelta uz nelielas saliņas. Līdz ezeram un baznīcai ir jābrauc 30km, lielākoties pa maģistrāli (arī pa tiltu pāri ezeram). Ezers ir skaists, pilns ar jahtām, pūķu dēļotājiem un citām izklaidēm. Baznīciņu arī atrodam, bet apskatīt varam tikai no tālienes – priekš aizpeldēšanas par tālu. Ūdens ezerā ir silts. Peldētāju maz.

Atpakaļceļā pirms Gillestras iebraucam vietā ar vilinošu nosaukumu – karstie avoti. Tur atrodam vairākus nelielus baseinus ar siltu ūdeni. Turpat atrodam arī avotu – no avota uz baseinu plūst ūdens straume. Ūdens ir brūns un veselīgs, tas ārstē visādas slimības (tā vismaz turpat blakus ir rakstīts 🙂 ).

Abries iebraucam neilgi pirms tumsas – pamatīgi atpūtušies.

Uz sākumu
Nākošā diena
Kategorijas
Pārgājieni

Lakruā pāreja un Prarusēna virsotne

Pirmo gājienu izvēlamies ne pārāk grūtu – 650m augstuma starpību uz Lakruā pāreju. No rīta ir vēss, bet spoži spīd saule un nekur nemana nevienu mākoni. Būs karsti.

Kategorijas
Pārgājieni

Pireneji – Katalonijas ziemeļrietumu stūrī

Brauciena mērķis ir Pireneju vidus daļa – Aranas ieleja un Aigestortes nacionālais parks. Dzīvosim Viejā (Vielha) – Spānijas/Katalonijas pilsētā Pireneju ziemeļu nogāzē franču upes Garonas krastā.

Piektdiena, 2013. gada sestais septembris. Lidojam ar AirBaltic uz Barselonu. Lidojuma laikā varam no augšas apskatīt gan Alpus, gan Barselonu.

Barselonā ir +26 grādi. Paņemam autonomā baltu KIA Ceed. Braucam pa autostrādi uz Ljeidu (Lleida), tad pa mazāku ceļu uz Vieju (Vielha), kur nokļūstam apmēram trīs stundās. Drīz aiz Ljeidas sākas kalni, braucam cauri vairāk kā desmit tuneļiem. Pēdējais no tiem ir vairāk nekā piecu kilometrus garš, izbraucot caur to nokļūstam Aranas ielejā. Tā ir patiesi interesanta vieta – vienīgā Spānijai piederošā teritorija Pireneju ziemeļu nogāzē. Šeit ir Katalonijas ziemeļrietumu stūris un te runā spāniski, kataloniski un vēl divās valodās. Šeit sākas arī viena no Francijas lielākajām upēm – Garona. Līdz Viejas tuneļa atklāšanai Aranas ielejai nebija autosatiksmes ar pārējo Spāniju.

Iekārtojamies divstāvu apartamentā Garonas krastā ar lielu viesistabu un skatu uz kalniem. Vakarā staigājam pa Vieju.

Ceļojuma dienas:
Negaiss kalnos
Tuc deth Port de Vielha
Pic de Sauvegarde
Saint Bertrand de Cominges
Trīsdienu pārgājiens: Restanca
Trīsdienu pārgājiens: Montardo
Trīsdienu pārgājiens: Ventosa
Uelhs Deth Joeu un Saut deth Pish
Pic des Comalesbienes
Montgarri klosteris
Tuc dels carants
Tuc de ratera
Moljēres ezeri
Kategorijas
Pārgājieni

Pie Svētā Maurīcija ezera

Svētā Maurīcija ezeram (Estany Saint Maurici) ir jābūt īpašam, kā gan citādi tas būtu iekļuvis nacionālā parka nosaukumā (Aigestortes un Svētā Maurīcija ezera nacionālais parks). Uz ezeru var aizbraukt ar taksometru no Espotas  (Espot – apmēram 40km no Baro), kas ir viens no nacionālā parka administratīvajiem centriem (8km pa kalnu ceļu ir jābrauc gandrīz pusstundu). Var, protams, iet, arī ar kājām, bet pārmaiņas pēc izdomājam braukt ar taksometru. Espotas centrā pieturā stāv vairāki džipi, bet braukt vēl nevaram, jo ir vajadzīgi vismaz četri pasažieri. Par laimi ierodas vēl viens pāris un mēs dodamies ceļā.

Kategorijas
Pārgājieni

Punta Alta de Comalesbienes

Ceļojuma priekšpēdējā dienā bijām plānojuši maršrutu vienai dienai, bet laiks ir tik saulains un kalni tik skaisti, ka izdomājam nebraukt vakarā 80km atpakaļ uz viesnīcu, bet mēģināt palikt pa nakti kalnu mājā un kāpt no otras puses kalnā, kur jau bijām pirms diviem gadiem.