Category: Pārgājieni

Keiras (Queyras) reģionālais dabas parks atrodas Francijas alpos pie Itālijas robežas uz dienvidiem no Briansonas. Sniegs daudzās kalnu virsotnēs šeit vasarā nokūst un tāpēc te ir daudz kalnu taku gan uz virsotnēm, gan arī pa kalnu korēm. Te ir ne tikai kalnu gājēju, bet arī īsta murkšķu paradīze, netrūkst arī citu alpiem raksturīgu dzīvnieku un putnu. Daba ir salīdzinoši maz cietusi no kalnu slēpošanas un citiem cilvēka biznesiem. To visu vēl kārdinošāku dara arī tas, ka Keiras centrā Abrī (Abries) ciematā mūsu draugs Žaks mums uz pāris nedēļām ir izīrējis savu dzīvokli.

1. septembrī lidojam uz Nicu, no lidostas ar auto braucam apmēram 30 km uz ziemeļiem uz viesnīcu, nākamajā dienā pa kalnu ceļu pāri vairākām pārejām ceļojam uz Abrī (Abries). Ceļa augstākajā posmā apstājamies, staigājam pa kalnu korēm un apskatam Mažino līnijas bunkurus. Murkšķi svilpo un ļaujas fotografēties.

Vakarā no sava balkona Abrī centrā skatāmies uz iepretim kalnā redzamo izgaismoto baznīcu un 12 izgaismotām krusta ceļa stacijām. Rīt dodamies pirmajā pārgājienā.

Ceļojuma dienas:

Lakruā pāreja

Monvobana

Nebia nebija

Cukurmaizīte

Šatorenāras observatorija

Esparges Fines virsotne

Annas ezers un Keiras cietoksnis

Briansona

Malrifa virsotne

Pamesti kalnu ciemati

Karamantrana virsotne

Bonetes pāreja

Izbraucam desmitos un braucam uz Nicu pa to pašu ceļu pāri Bonetas pārejai, pa kuru atbraucām.

Vispirms apstājamies apskatīt Turno cietoksni (Fort de Tournoux), kas patiesībā ir vairāku cietokšņu komplekss. Cietoksnis sākas netālu no stāvvietas un beidzas vairāk nekā 700 m augstāk stāvā kalnā. No apakšas varam redzēt vairākas būves dažādos augstumos, bet augšējo daļu redzēt nevar. Izrādās, ka tūristiem cietoksnis jau 4 gadus ir slēgts. Nu neko darīt, mums tik un tā nebūtu laiks to visu apskatīt. 

Neilgi pirms Bonetes pārejas apstājamies kalnu restorānā Halte 2000. Gaumīgi iekārtots, garšīgi ēdieni, jauka saimniece. Lejā ielejā milzīgs aitu un kazu bars, arī pāris lamas, tos visus gana divi milzīgi balti Pireneju suņi.

Bonetes pāreja (Col de Bonette) ir 2715 m augstumā, bet pie pārejas ir pāris km garš ceļa aplis apkārt Bonetes virsotnei (Cime de la Bonette), pa kuru uzbraucam 2802 m augstumā. Tas ir Francijas augstākais asfaltētais ceļš un augstākais ceļš Eiropā, kurš iet no ielejas uz ieleju (angliski – through road). Pa spirālveida taku uzkāpjam 2860 m augstajā Bonetes virsotnē. Nedaudz līst. Kalni apkārt ir mežonīgi, sevišķi komplektā ar tumšajiem lietus mākoņiem.

Braucam uz Nicu, atdodam auto lidostas otrajā terminālī un ar lidostas busu aizbraucam uz pirmo termināli. No turienes uz mūsu viesnīcu Ibis Budget var aiziet ar kājām. Mūsu numurs ir septītajā stāvā zem burtiem “bu” 🙂 .

Vakariņas kaimiņu viesnīcas Campanille restorānā. Pasta un visādi saldumi. Rīt jau būsim Anglijas dienvidos – Purbekā (Purbeck Island), tur piedalīsimies nūjošanas nedēļas nogalē un Apvienotās karalistes pirmajā nūjošanas maratonā.

Braucam uz kaimiņu ciemu Rū (Le Roux). Vinnija Pūka draugu ķengurēnu tur tomēr nez vai satiksim 🙂 

Uzbraucam līdz Rū pa kalnu serpentīnu un auto atstājam ciema stāvvietā turpat ceļa malā. Ejam cauri ciematam un tālāk pa maršrutu, kas iet gar vairākām vecām kapelām un seniem daļēji vai pilnīgi pamestiem kalnu ciematiem.

Mūsu viesnīca atrodas Bušetas upes krastā. Starp upi un viesnīcu ir uzbērums (droši vien domāts pilsētas pasargāšanai no pavasara paliem), tas atrodas vienā līmenī ar mūsu balkonu.  Pa uzbērumu staigā cilvēki un suņi, liekas, ka no sava otrā stāva balkona varētu tos aizsniegt. Aiz pāris metrus platās Bušetas upītes ir petanka laukums, kur tiek spēlēts katru vakaru. Aiz laukuma ir šoseja, aiz tās sākas kalns – tur ir sabūvētas pāris rindas māju, aiz tām sākas kalnu pļavas. Tieši pretī mūsu logiem kalnā slīpi iet taka ar 12 krusta ceļa stacijām, kuras ved uz veco baznīcu. Vakarā baznīca un būdiņas ir skaisti izgaismotas. Šodien pa šo taku sākas mūsu pārgājiens uz Malrifa ezeriem un virsotni.

Atpūtas diena. Nekāpsim kalnā, bet dosimies apskatīt Briansonu (Briançon). Līdz tai ir jābrauc apmēram 40km pāri Izoardas kalnu pārejai (col d’Izoard). Uz Izoardas pāreju savukārt ir jābrauc caur Arvjē (Arvieux) un Brunisāru (Brunisard – tur jau bijām pirms 2 dienām).

Aiz Brunisāras sākas serpentīns uz pāreju. Gabaliņu pirms pārejas apstājamies nelielā stāvvietā diezgan mežonīgā vietā. Ceļš tālāk iet cauri kādus 50m platai, 100m augstai un ļoti stāvai nobirumu joslai. Izskatās diezgan nedroši. Paliela un jautra franču kompānija palūdz uztaisīt viņu grupas bildi. Pilnas rokas ar dažādiem foto rīkiem.