Braucam gabaliņu uz leju gar Basse-Terre rietumu krastu līdz Baille-Argent. No turienes ejam pakalnu pastaigā – Piton de Belle Hôtesse (777m), gîte Belle Hôtesse, Piton Gand Fond, Piton Baille Argent. Tas ir neliels gabaliņš no maršruta, kurš pa korītēm iet pāri visai salai. Maršruts nav cilpa, bet izrēķinām, ka no finiša uz startu varēsim aiziet. Sākumā kāpjam uz augšu, ir stāvi, bet nav pārāk grūti. Mežā ir ēnains.
Šorīt saullēktu sagaidījām pludmalē Plage de Grande Anse. Auto un cilvēku parasti te netrūkst, bet vietas pietiek visiem, jo pludmale ir gara (un plata). Esam rietumu krastā, tāpēc no saullēkta redzams tikai atspīdums. Vēlāk parādās arī varavīksne. Saule ir kaut kur aiz kalna un migliņas.
Vakar no dzeltenās mājiņas pārcēlāmies uz zilo. Tagad aiz loga aug kaut kas banānveidīgs. Un ir daudz vairāk (vai tuvāk) kaimiņu. Pat vistas (kuras te ir visur) mūsu terasi un galdu grib uzskatīt par savējo. Maizi izglābjam pēdējā brīdī. Un kolibri mūs apciemo biežāk. Dažkārt pat plivinās apmēram metra attālumā (te to esot 3 veidu).
Dodamies šodienas galvenajā piedzīvojumā – apskatīt zilo lagūnu un mangroves. Lagūna atrodas Gvadelupas lielākās salas Basse-Terre ziemeļos. Ekskursijas sākas Sainte Rose pilsētā. Lagūna ir iecienīta vieta snorkelētājiem, bet mūs vairāk interesē mangroves.
Mangrovju auglis izskatās apmēram pēc tievas zaļas pildspalvas. Kad tas nogatavojas, tas notrūkst un iekrīt ūdenī. Pa ūdeni tas vertikālā stāvoklī peld (ja vajag, vairākus kilometrus) līdz kamēr atrod piemērotu vietu, kur augt. Tāpēc seklās vietās veidojas it kā zaļas salas (kas patiesībā ir ūdenī augoši mangrovju biezokņi). Uz tādām mangrovju salām mūs sola aizvest. Piedzīvojums izdodas – piebraucam pie vienas lielas mangrovju salas (izkāpt te nav kur). Pēc interesantiem stāstiem dodamies tālāk uz koraļļu rifu pusi. Daži snorkelē, citi tāpat bradā siltajā ūdenī. Pasākums noslēdzas ar punša degustāciju.
Šodienas plānā ir vairāki nelieli gājieni. Pēc brokastīm uz terases kolibri, zvirbuļu un ķirzaku kompānijā, dodamies vispirms meklēt ūdenskritumu ar nosaukumu Saut des trois Cornes (Trīs ragu ūdenskritums). Maršruts sākas Sofaijā, tur vietējie brauc uzlabot savu veselību sērūdens avotā. Kamēr mēs gatavojamies ceļā, piebrauc aizvien jauni veseļoties gribētāji. Atceļā arī mēs izmēģinām.
Gvadelupa ir salu arhipelāgs (6 apdzīvotas salas un daudz neapdzīvotu saliņu), tā atrodas dienvidos no Monseratas (Montserat) salas un ziemeļos no Dominikas salas. Tās visas ir Mazās Antiļu salas, rietumos tās apskalo Karību jūra, austrumos – Atlantijas okeāns. Neskatoties uz to, Gvadelupa ir Eiropas savienības daļa, jo ir viena no Francijas aizjūras teritorijām.
Mūsu naktsmītne atrodas uz nelielas pussalas, pa Kopavoguras ieliņām ejam pastaigā līdz zemesragam. Liekas, ka pussalā brīvu apbūves gabalu vairs nav, tomēr gar krastu ir atlikusi vieta arī savvaļas putniem. Pāri līcim skatāmies uz Reikjaviku un Nauholtsvikas pludmali, kur rīt no rīta ceram finišēt.
Atnāk e-pasts no Ivara, ka mūs pa ceļam uz startu savā auto paņems Kristjans. Vieta, kur mums ir jābūt, ir kādus pāris km no mūsu naktsmītnes (vēlāk noskaidrojas, ka Ivars ir sajaucis mūsu adresi). Auto ir jāuzņem 5 pasažieri – čehs Zdeneks, vācietis Alekss, norvēģiete Ragnhilda un mūs ar Ilzi. Norvēğietei tomēr gadās cits šoferis, tāpēc vietas pietiek visiem.