Category: Pārgājieni

Ceļamies septiņos. Brīnišķīgs saulains laiks. Braucam uz Soulcem ezeru (patiesībā – ūdenskrātuvi, kuru veido iespaidīgs aizsprosts). Aizbraucam līdz ezera tālākajā galā esošajai stāvvietai Ori de Carla.

Kāpjam kalnā pa ēnas pusi – ir auksts un vējains. Pēc pusstundas, kad tiekam saulē, strauji kļūst siltāks un drīz jau ir pavisam karsti. Bez mums ir vēl vairākas citas kalnā kāpēju kompānijas (kā jau sestdienā pieklājas). Kalnu pļavās redzam melnus zirgus, arī aitu un govju ganāmpulkus. Pie Soucarrane (Etang de la Soucarrane) ezera ir daudz piknikotāju. Mēs arī viņiem uz īsu brīdi pievienojamies tad ejam uz Roumazet ezeru un atpakaļ uz stāvvietu.

Šodien ir mūsu pirmā diena kalnos un to esam nolēmuši atzīmēt ar Trīs kungu virsotnes (Pic des Trois Seigneurs) ieņemšanu.

Aizbraucam līdz pārejai Port de Lers. Īstajai pieturvietai esam pabraukuši garām, tāpēc ir jānāk kādu gabalu atpakaļ (un uz leju).

Ļoti skaists un saulains laiks. Taka sākumā ir lēzena un viegli ejama, pamazām tā paliek stāvāka un akmeņaināka. Pa ceļam uz virsotni ejam gar Arbū ezeru. Trīs kungu virsotnē esam vienlaikus ar kādu vietējo, kurš parāda Montkalmu – vienu no Arježas augstākajām (nedaudz virs 3000m) un tūristu iecienītajām virsotnēm. Tur iepriekšējā naktī ir uzsnidzis sniegs – neparasti agri.

Lejā ejam pa citu taku pa kalnu mugurām. Pie mašīnas nokāpjam trīcošām kājām, jo beigu posms bija garš un stāvs. Braucot atpakaļ apstājamies pie ūdenskrituma (upīte tek no Arbū ezera) un baudām garšīgas kazenes.

Download file: ariege-03-trois-seigneurs.gpx

Mūsu ceļa mērķis Pirenejos šoreiz ir Arjēžas novads. Tas atrodas apmēram simts kilometru uz dienvidiem no Tulūzas – Spānijas un Andoras pierobežā. Kaimiņos austrumos atrodas Tetas ieleja, kur bijām iepriekšējā gadā. Uz rietumiem – Bagneres-de-Bigorre un Pic du Midi.

Izlidojam 2010. gada 7. septembrī ar Ryanair uz Perpiņjanu caur Briseles Šarleruā lidostu. Briseles lidostā ieraugam, ka mūsu reiss uz Perpiņjanu ir atcelts lidojumu kontroles dienesta ģenerālstreikā dēļ. Nelielas izmaiņas dienaskārtībā – braucam ar vilcienu uz Lionu, tad ar citu – uz Monpeljē. Tur nakšņojam un nākamajā rītā  dabūjam savu auto (Fiat Panda).

Braucam pa autostrādi uz Bezjē (Beziers), pēc tam pa skaistu kalnu ceļu uz Saint-Chinian, Saint-Pons-de-Thomieres, Lespinassiere, tad gar Karkasoni uz Fanžū (Fanjeaux). Fanžū apstājamies un izstaigājam ciematu (Paugura virsotnē skaista baznīca, tur 14. gs. rituāla tērpu izstāde).

Tālāk caur Mirepoix, Lavelanet un Foix braucam uz mūsu nākamās naktsmītnes vietu Saint-Pierre-de-Riviere ciemata galvenajā ielā.

Ceļojuma dienas:

Fuā

Trīs kungu virsotne

Soucarrane ezers

Endron virsotne

Ars ūdenskritums un Guzē ezers

Piko ezeri

Senžirona un Senlizjēra

Baksijades ezers un Baltā klints

Ciematu maršruts

Pamjēra un Montseguras cietoksnis

Montestaura ezers

Furkā virsotne

Pinē kalnu mītne

Girantes virsotne

Miglos cietoksnis un Lāču pāreja

Kamona un Monreāla

Šodien ir vieglais pārgājiens (atsildīšanās 🙂 ) 500m uz augšu gar krāčaino un ūdenskritumiem bagāto Markadū (Marcadou) upīti pie Cauterets pilsētas. Ejam pa platu akmeņainu taku cauri klints bluķiem pilnam mežam. Sevišķi ātri uz priekšu netiekam, jo ik pa brīdim ir jāapstājas, lai apskatītu un nofotografētu kārtējo ūdenskritumu. Ceļvedī norādītās pusotras stundas vietā augšupceļā pavadām trīs stundas. Maršruta galamērķis ir 1500m augstumā esošais Spānijas tilts (Pont d’Espagne). Milzīgā autostāvvieta blakus tiltam ir pilna ar tūristu automašīnām, kuri ir ieradušies apskatīt tiltu un ūdenskritumus tā tuvumā.

No Spānijas tilta pa to pašu taku dodamies lejā. Ir jauks saulains laiks, uz akmeņiem sildīties ir iznākušas ķirzakas un gliemeži, daži atļauj sevi nofotografēt.

Rajēras (Railliere) stāvvietā apstaigājam suvenīru veikaliņus un šo to arī atrodam. Šis ir mūsu ceļojuma pēdējais pārgājiens, rīt agri no rīta sākam braukt uz mājām.

Download file: gmt-14-pont-espagne.gpx

Ceļamies sešos, braucam uz Trumūzas cirku (Cirque de Tromouse). Šodien ir cerība, ka tur būs labāks laiks, nekā pirms dažām dienām, kad miglas dēļ tur nekas nebija redzams.

Laiks ir mākoņains, braucot augšā pa serpentīnu tiekam miglā, tomēr mūsu bažas ir veltas. Kad uzbraucam Trumūzas cirka stāvvietā, virs varenās klinšu sienas lec saule. Mākoņi ir palikuši apakšā.

Sākam iet. Kamēr tuvojamies sienai – vairākas reizes nokļūstam tās ēnā un no jauna izbaudām saullēktu 🙂 Izstaigājam gar cirka sienu uz vienu un otru pusi. Tad kāpjam augšā pa ļoti stāvu marmora klinšu nogāzi. Pa to nokļūstam līdz Sedā pārejai (Col de Seda) un tai pāri Trumūzas cirka sienas otrā pusē. Tur pa akmeņainu nogāzi nokāpjam nedaudz zemāk un kāpjam Gelā pārejā (Col de Gela). Virs mums pa akmeņiem aizklidzina bars kalnu kazu – kopā ap 40.

No Gelā pārejas pa stāvu kori uzkāpjam Gela virsotnē (Pic de Gela 2851m). Gela virsotnes un pārejas vienā pusē ir mākoņi, mūsu pusē spīd saule.

Atpūšamies un kāpjam lejā. Gājiens ilgst 9 stundas, esam nogājuši 20km, augstumu starpība 900m.

Download file: gmt-13-pic-de-gela.gpx