Laiks ir nomācies, tomēr nolemjam doties uz Pinē kalnu mītni (Refuge de Pinet) – no turienes parasti sāk gājienu uz Montkalma virsotni. Mēs uz virsotni nedosimies, jo vienā dienā to izdarīt ir grūti (2000m augstuma starpība, laiks ceļā – vismaz 10 stundas). Maršruts sākas turpat, kur gājiens uz Montestaura ezeru, kur bijām pirms pāris dienām.
Kalnā kāpjot mūs panāk vietējais ar trim mūļiem. Vēlāk novērojam, ka Pinē naktsmītnē viņš mūļiem uzkrauj nastas un dodas lejā. Izskatās diezgan bīstami, kā mūļi ar nastām gāzelējas uz leju pa stāvo taku. Viens no mūļiem visu laiku atpaliek un saimnieks lūdz mūs spītnieku dzīt lejā.
Uzkāpjam līdz Pinē naktsmītnei. Tā ir vairākstāvu māja pie kalnu ezera. Te ir vieta nakšņošanai vairāk nekā 50 gribētājiem. Tādu šeit netrūkst, jo kāpiens Montkalma virsotnē ir ļoti populāra izklaide.
Uzkāpjam vēl labu gabalu augstāk (līdz 2400mvjl), bet tālāk ceļš ir mākoņos. Līdz virsotnei vēl jākāpj kādi 700 metri – tas ir jāatstāj citai reizei.
Atpakaļceļā nelielu gabalu pirms stāvvietas vēl izmetam līkumu uz Artigas ūdenskritumu (cascade d’Artigue), tad dodamies uz stāvvietu. Pirms stāvvietas sastopam vietējo vāveri.
Atceļā iegriežamies Olbier ciemā, kuram blakus ir paugurs ar samērā nesen atraktām cietokšņa drupām – Montreal de Sos cietoksnis. Paugurs atrodas starp Vikdeso (Videssos) un Ozā (Auzat) un ir labi redzams no visiem apkārtējiem kalnu ceļiem. No augšas ir ļoti labs skats uz abām pilsētiņām. Paugurā ir daudz alu un grotu. Izlienot caur vairākām alām nokļūstam paugura otrā pusē un kāpjam lejā uz Olbier.
Tālāk braucam apskatīt Sem dolmenu. Tas ir liels akmens, senos laikos cilvēku rokām uzlikts paugura virsotnē. No paugura var ļoti labi ielejas pretējā pusē apskatīt Illier un mūsu naktsmītni – ciema mēriju. Netālu no dolmena ir Sem ciemats – skaists, vairākiem tiltiņiem pāri ciema centram cauri plūstošajai kalnu upītei. Blakus ciematam ir senas dzelzs raktuves, kur gan tālāk par ieeju netiekam.
